Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"
| Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs | |
|---|---|
  Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" | |
| Koordinātas: 56°57′29″N 24°6′9″E / 56.95806°N 24.10250°EKoordinātas: 56°57′29″N 24°6′9″E / 56.95806°N 24.10250°E | |
| Pamatinformācija | |
| Valsts |  Latvija, Rīga
|
| Adrese | Elizabetes iela 2, LV-1010 |
| Apkaime | Centrs |
| Statuss | Pabeigta |
| Ekspluatācijā no: | 1974. gada |
| Pielietojums | biroju ēka |
| Celtniecība | |
| Arhitekts (i) | Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis; līdzautors Gunārs Asaris |
| Inženieris (i) | Ivars Veldrums |
| Īpašnieks (i) | Valsts nekustamie īpašumi |
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" ir biroju ēka Rīgas centrā. Tā tika pabeigta 1974. gadā. Augstceltnes arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris un Antons Staņislavskis, līdzautors Gunārs Asaris. Akustiku plānojis Alberts Vecsīlis.[1] Ēka celta kā reprezentatīvā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka. Tā atrodas Kronvalda parkā, kur tā turpina jau 19. gadsimta beigās sākto Rīgas centra sabiedrisko ēku ansambļu izvietojumu parkos ap Pilsētas kanālu.
Ēka pašlaik pieder valstij un šobrīd netiek izmantota. No 2020. līdz 2022. gadam tās teritorija tika izskatīta kā Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecības vieta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēka uzbūvēta vietā, kur 20. gadsimta sākumā Strēlnieku dārza (Kronvalda parka) malā tika ierīkots "Union" stadions, kurā spēles aizvadīja futbola klubs "Unions", hokejisti un citi sportisti.[2][3][4]
Pēc Komunistiskās partijas aizliegšanas ēku izmantoja dažādi privātie uzņēmumi. No 1993. līdz 2018. gadam ēka bija daļa no Pasaules tirdzniecības centru asociācijas (angļu: World Trade Centers Association (WTCA)), kuru starpā bija arī Pasaules tirdzniecības centrs.[5]
2021. gada pavasarī ēkas pārvaldnieks - Valsts nekustamie īpašumi - pātrauca ēkas ekspluatāciju, pamatojot to ar novecojušu ugunsdzēsības sistēmu. No ēkas bija spiesti izvākties visi uzņēmumi un vēstniecības (piemēram, Šveices vēstniecība[6] un Taipejas misija)[7], kas iepriekš te īrēja biroju telpas. Pēc jaunās koncertzāles būvniecības vietas izvēles maiņas VNĪ ēku apsver pielāgot vairāku ministriju vajadzībām.[8]
Padomju modernisma uzplaukšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]20. gadsimta 60.- 70. gados pasaules arhitektūrā sākās modernisma krīze, kad Sentluisā, ASV, 1972. gada jūlijā uzspridzināja virkni 1950. gados celtu dzīvojamo māju. Arī PSRS vadība aicināja arhitektus meklēt jaunus izteiksmes veidus. Valdības vēlmi vismaz formāli risināt padomju arhitektūras pelēcības un unifikācijas problēmu pierādīja PSKP CK 1969. gada lēmums “Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu dzīvokļu un civilo ēku celtniecību”, kurā tika runāts arī par jaunceļamo ēku māksliniecisko veidolu.[9]
Latvijā 1970. gadi ir dzīvojamo ēku, sadzīves un kultūras iestāžu masveida celtniecības periods, kad tika uzcelti tādi arhitektūras paraugi kā Dailes teātris, viesnīca "Latvija", Sadzīves pakalpojumu nams “Rīgas Modes”, Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca “Gaiļezers”, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un E. Dārziņa mūzikas vidusskolas ēku komplekss, lidosta "Rīga", kā arī LKP CK ēka.
Arhitektūras risinājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēkas autori tās arhitektūrā iedvesmojušies no 1958. gadā uzceltās UNESCO ēkas (World Heritage Centre) Parīzē.[10] Ēkas apjomu veido simetrisks trijzaru adminstratīvais korpuss ar centrā novietotu kāpņu telpu, tam pievienota konferenču zāle (amfiteātra formā, 420 vietas).[11] Ēkas ārējā apdarē pielietots gaišs dolomīts, kas kontrastē ar tumšo vara skārdu. lnterjera apdarē izmantoti tādi materiāli kā baltais marmors, koks un metāla kalumi.[12]
Nojaukšanas plāni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2020. gada 15. jūnijā koalīciju veidojošās partijas paziņoja, ka vienojušās nojaukt bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, lai šajā teritorijā uzceltu jauno Rīgas (Nacionālo) akustisko koncertzāli. Vietas izvēle tika pamatota ar valsts īpašumtiesībām, atrašanos vietu (Rīgas vēsturiskajā centrā), teritorijas atļauto izmantošanu,[13] kā arī lielajām izmaksām (30 miljoni eiro), kas būtu vajadzīgas, lai Pasaules tirdzniecības centra ēku atjaunotu un pielāgotu citām vajadzībām. Valdība 2020. gada 16. jūnijā nolēma atbalstīt šo ieceri.[14] Kultūras ministrs Nauris Puntulis prognozējis, ka ēku varētu sākt nojaukt 2021. gada pavasarī.[14]
Vairāki Latvijas arhitekti (piemēram, Pēteris Bajārs, Uldis Lukševics) iebilda pret šiem plāniem un aicina Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi iekļaut ēku kultūras pieminekļu sarakstā tās modernisma kvalitāšu, interesantu arhitektūras ideju un kvalitatīvas apdares dēļ: to ēka spējusi saglabāt gandrīz sākotnējā veidā.[1]
Pēc izskanējušās pretestības kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības par kopīgas nostājas paušanu. LAS kā piemērotākās vietas Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Pēc atzinuma saņemšanas Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komiteja pieņēma lēmumu par atbalstu Rīgas Kongresu nama pārbūvei par koncertzāli. Ieceri atbalstīja arī Ministru kabinets un Rīgas dome.[15]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Bijušajai “cekas” ēkai aicina piešķirt kultūras pieminekļu statusu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.
- ↑ «Sports tehnikumā». muzejs.rvt.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-08-15. Skatīts: 2024-08-15.
- ↑ «Zudusī Latvija - Rīga. Union sporta laukums». Zudusī Latvija.
- ↑ «Hokeja laukumi Rīgā XX gs. trīsdesmitajos gados |». hokejavesture.lv. Skatīts: 2024-08-15.
- ↑ «About WTC Riga». 2002. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 12. decembris.
- ↑ «Šveices Konfederācijas vēstniecība : Elizabetes iela 2 3.st., Rīga, Latvija». viss.lv.
- ↑ «Taipejas Misija Latvijas Republikā/ Taivānas vēstniecība Latvijā -- 1182 Info dienests | Uzņēmumu ceļvedis». www.1182.lv. Skatīts: 2024-08-15.[novecojusi saite]
- ↑ ««Komunisma rēgs» pārvērties par spoku. Bijusī Centrālkomitejas ēka varētu ilgi stāvēt tukša». lsm.lv (latviešu). 2022-03-18. Skatīts: 2024-08-15.
- ↑ Ervīns Jākobsons. «Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980 | Laikmeta zīmes» (latviešu), 2016-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-27. Skatīts: 2020-06-18.
- ↑ «Arhitektu grupa aicina ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-16.
- ↑ «World Trade Centre Riga». www.tas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-06-19. Skatīts: 2020-06-18.
- ↑ Pasaules Tirdzniecības Centrs "Rīga" (Rīga) | administratīvā ēka/birojs, komercija
- ↑ «Koalīcija vienojas Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Pasaules tirdzniecības centra vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.
- ↑ 14,0 14,1 «Kultūras ministrs: Valdībai bija divas iespējas – investēt Komunistiskās partijas ēkā vai to nojaukt». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.
- ↑ «Rīgas dome un Kultūras ministrija kopīgi īstenos Nacionālās koncertzāles projektu Kongresu namā». Lsm.lv (latviešu). 2022-05-25. Skatīts: 2024-08-15.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |