Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"

Vikipēdijas lapa
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"
Latvijas Komunistiskās partijas CK birojs
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" (Rīga)
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"
Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"
Koordinātas: 56°57′29″N 24°6′9″E / 56.95806°N 24.10250°E / 56.95806; 24.10250Koordinātas: 56°57′29″N 24°6′9″E / 56.95806°N 24.10250°E / 56.95806; 24.10250
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija, Rīga
Adrese Elizabetes iela 2, LV-1010
Apkaime Centrs
Statuss Pabeigta
Ekspluatācijā no: 1974. gada
Pielietojums biroju ēka
Celtniecība
Arhitekts (i) Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris, Antons Staņislavskis; līdzautors Gunārs Asaris
Inženieris (i) Ivars Veldrums
Īpašnieks (i) Valsts nekustamie īpašumi

Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga" ir biroju ēka Rīgas centrā. Tā tika pabeigta 1974. gadā. Augstceltnes arhitekti ir Jānis Vilciņš, Alfons Ūdris un Antons Staņislavskis, līdzautors Gunārs Asaris. Akustiku plānojis Alberts Vecsīlis.[1]

Ēka celta kā reprezentatīvā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas ēka. Tā atrodas Kronvalda parkā, kur tā turpina jau 19. gadsimta beigās sākto Rīgas centra sabiedrisko ēku ansambļu izvietojumu parkos ap Pilsētas kanālu.

No 1993. līdz 2018. gadam ēka bija daļa no Pasaules tirdzniecības centru asociācijas (angļu: World Trade Centers Association (WTCA)), kuru starpā bija arī Pasaules tirdzniecības centrs.[2]

Ēka pašlaik pieder valstij, valdība paudusi plānus to nojaukt, lai šajā vietā uzceltu akustisko koncertzāli.

Padomju modernisma uzplaukšana[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

20. gadsimta 60.- 70. gados pasaules arhitektūrā sākās modernisma krīze, kad Sentluisā, ASV, 1972. gada jūlijā uzspridzināja virkni 1950. gados celtu dzīvojamo māju. Arī PSRS vadība aicināja arhitektus meklēt jaunus izteiksmes veidus. Valdības vēlmi vismaz formāli risināt padomju arhitektūras pelēcības un unifikācijas problēmu pierādīja PSKP CK 1969. gada lēmums “Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu dzīvokļu un civilo ēku celtniecību”, kurā tika runāts arī par jaunceļamo ēku māksliniecisko veidolu.

Latvijā 1970. gadi ir dzīvojamo ēku, sadzīves un kultūras iestāžu masveida celtniecības periods, kad tika uzcelti tādi arhitektūras paraugi kā Dailes teātris, viesnīca "Latvija", Sadzīves pakalpojumu nams “Rīgas Modes”, Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca “Gaiļezers”, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas un E. Dārziņa mūzikas vidusskolas ēku komplekss, lidosta "Rīga", kā arī LKP CK ēka.

Arhitektūras risinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēkas autori tās arhitektūrā iedvesmojušies no 1958. gadā uzceltās UNESCO ēkas (World Heritage Centre) Parīzē.[4] Ēkas apjomu veido simetrisks trijzaru adminstratīvais korpuss ar centrā novietotu kāpņu telpu, tam pievienota konferenču zāle (amfiteātra formā, 420 vietas).[5] Ēkas ārējā apdarē pielietots gaišs dolomīts, kas kontrastē ar tumšo vara skārdu. lnterjera apdarē izmantoti tādi materiāli kā baltais marmors, koks un metāla kalumi.[6]

Nojaukšanas plāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada 15. jūnijā koalīciju veidojošās partijas paziņoja, ka vienojušās nojaukt bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, lai šajā teritorijā uzceltu jauno Rīgas akustisko koncertzāli. Vietas izvēle tika pamatota ar valsts īpašumtiesībām, atrašanos vietu (Rīgas vēsturiskajā centrā), teritorijas atļauto izmantošanu,[7] kā arī lielajām izmaksām (30 miljoni eiro), kas būtu vajadzīgas, lai Pasaules tirdzniecības centra ēku atjaunotu un pielāgotu citām vajadzībām. Valdība 2020. gada 16. jūnijā nolēma atbalstīt šo ieceri.[8]

Kultūras ministrs Nauris Puntulis prognozējis, ka ēku varētu sākt nojaukt 2021. gada pavasarī.[8]

Vairāki Latvijas arhitekti (piemēram, Pēteris Bajārs, Uldis Lukševics) iebilst pret šiem plāniem un aicina Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi iekļaut ēku kultūras pieminekļu sarakstā tās modernisma kvalitāšu, interesantu arhitektūras ideju un kvalitatīvas apdares dēļ: to ēka spējusi saglabāt gandrīz sākotnējā veidā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Bijušajai “cekas” ēkai aicina piešķirt kultūras pieminekļu statusu». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.
  2. «About WTC Riga». 2002. gada 12. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 12. decembris.
  3. Ervīns Jākobsons. «Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1970 – 1980 | Laikmeta zīmes» (latviešu), 2016-06-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-27. Skatīts: 2020-06-18.
  4. «Arhitektu grupa aicina ēkai Elizabetes ielā 2 piešķirt kultūras pieminekļa statusu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-16.
  5. «World Trade Centre Riga». www.tas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-06-19. Skatīts: 2020-06-18.
  6. Pasaules Tirdzniecības Centrs "Rīga" (Rīga) | administratīvā ēka/birojs, komercija
  7. «Koalīcija vienojas Rīgas akustisko koncertzāli būvēt Pasaules tirdzniecības centra vietā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.
  8. 8,0 8,1 «Kultūras ministrs: Valdībai bija divas iespējas – investēt Komunistiskās partijas ēkā vai to nojaukt». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-07-05.