Pasta iela (Jelgava)

Pasta iela
	Latvijas PSR laika augstceltnes Pasta ielā 2015. gadā
Pamatinformācija
Pilsēta	Jelgava
Atklāta	17. gadsimtā
Vēsturiskie ; nosaukumi	Josta Mellera iela, Virspavēlnieka iela (1939—1940), Komjaunatnes iela (1948—1990)
Segums	asfaltbetons
Celtnes	Herteļa aptieka (13), Jelgavas autoosta (26), Zemgales klubs (34), Biznesa centrs „Zemgale" (47)
	Pasta iela Vikikrātuvē

Pasta iela ir viena no galvenajām Jelgavas ielām, kas sākas pie krustojuma ar Dobeles ielu, ved gar Jelgavas autoostu, tālāk turpinās līdz Stacijas ielai.

1944. gada augustā Otrā pasaules kara kaujā par Jelgavu ielas vēsturiskā apbūve tika izpostīta. Latvijas PSR laikā ielu pamatīgi pārbūvēja, nojaucot arī mazāk cietušās pirmskara ēkas, tāpēc mūsdienās ielas apbūvi veido lielākoties Latvijas PSR laika ēkas.

Vēsture

17. gadsimta Jelgavas kartēs iela saukta par Josta Mellera ielu (vācu: Jost Möller Straße). Iela sākās krustojumā ar Lielo ielu un beidzās pie pilsētas vaļņiem Annas vārtu apkaimē, aiz kuriem sākās Kalves lielceļš (Kalwensche Straße, tagadējā Lietuvas šoseja).^[1]

Pēc pilsētas pasta ēkas uzcelšanas Annas un Zaļāsmuižas ielas (tagadējās Raiņa ielas) stūrī to pārdēvēja par Pasta ielu (Poststraße). 1730. gadā uz Pasta ielu pārcēla Galma aptieku, ko 1888. gadā iegādājās latviešu farmaceits Jānis Hertelis, pēc kā tā ieguva Herteļa aptiekas nosaukumu. 1897. gadā vecās Galma aptiekas ēka nodega, un tās vietā uzcēla trīsstāvu mūra namu, kam vēlāk piebūvēja litogrāfisko darbnīcu, kur izdeva dažādus iespieddarbus. 1911. gadā Herteļa aptieka bija pilsētā pirmā, kurā ierīkoja tajā laikā dārgo un reti pieejamo elektrisko apgaismojumu.^[1]

Iepretī pasta namam atradās zirgu pasta ēka un kopš 1859. gada — Paula dārzs, kur 19. gadsimtā darbojās alusdarītava ar publisku dārzu, paviljonu un izklaides zonu. Ap 1870. gadu Širkenhēfers tur atvēra restorānu ar verandām un sezonas skatuvi, bet 1880. gados tur savu namu uzcēla Jelgavas krievu biedrība „Kružok”. Pirmā pasaules kara laikā ēku izmantoja Vācu karaspēks, bet 1919. gadā — Oskara Kalpaka vadītie latviešu karavīri. Pēc kara nams Pasta ielā 34 kalpoja sabiedriskām vajadzībām, pēc 1934. gada — Zemgales klubam. Pāri ielai, pretējā pusē — Pasta ielā 35 — atradās galdnieka Hermaņa Eplē divstāvu koka nams ar neparastu ielas puses fasādi, ko rotāja četras kolonnas ar jumtiņu.^[1]

20. gadsimta sākumā Pasta iela kā viena no pilsētas galvenajām ielām piedzīvoja strauju attīstību. 1909. gadā arhitekts Viktors Unferhaus (Unferhau) izstrādāja jūgendstila četru stāvu īres nama projektu, ko īstenoja īsi pirms Pirmā pasaules kara. Namā pirmajā stāvā bija paredzēti veikali vai kantori, bet pārējos stāvos — dzīvokļi, kuros bija ierīkota tam laikam ļoti liela greznība — vannas istaba. Unferhaua namu ar tā asimetrisko fasādi atzina par vienu no Jelgavas 20. gadsimta sākuma jūgendstila pērlēm. 1920. gados tajā atradās Rīgas komercbankas Jelgavas filiāle, bet 1935. gadā — Latvijas Kredītbankas filiāle.^[1]

1939. gadā ielu pārdēvēja par Virspavēlnieka ielu, ko tā saglabāja līdz 1940. gada 2. augustam, kad tai atjaunoja iepriekšējo nosaukumu.^[2]

Pasta ielas sākuma posms no krustojuma ar Lielo ielu līdz Svētes ielai (pirms 1914. gada)
Pasta un Katrīnas ielu stūris (attēlā redzamā ēka nojaukta ap 1908. gadu)
Vācu lazarete Sieviešu ģimnāzijas ēkā un Jelgavas pasta ēka Pirmā pasaules kara laikā
Svētku gājiens pa Pasta ielu 1912. gada 26. augustā
Pasta ielas dienvidu gals (1916)

Pēckara pārbūve

Jelgavas atjaunošanas ģenerālshēmā arhitekti Vladimirs Laks un Jānis Gailis bija paredzējuši Pasta ielu pagarināt līdz Blaumaņa ielai, nojaucot Unferhaua namu. Vienlaikus bija plāns Pasta ielu iztaisnot, kā arī Lielas un Pasta ielas krustojumā izveidot rotācijas apli, kas paredzēja vēsturiskās apbūves nojaukšanu. Lai gan 1946. gada decembrī Osvalds Tīlmanis vietas trūkuma dēļ no domas par apli atteicās, vēsturiskā apbūve jau bija nojaukta.^[1]

1948. gada 26. oktobrī Pasta ielu, kam bija pievienota daļa no Blaumaņa ielas un Lietuvas ielas un izveidots jauns savienojums ar Lietuvas šoseju, pārdēvēja par Komjaunatnes ielu,^[2] bet tās krustojumu ar Lielo ielu pārcēla uz rietumiem. 20. gadsimta 50. gadu sākumā Pasta ielas līkā gala iztaisnošanai nojauca arī kaujā par Jelgavu tikai nedaudz cietušo Herteļa aptiekas ēku.^[1]

1954. gadā, pirmskara ēku drupu vietā, pēc arhitekta Sergeja Jakšina 1949. gadā izstrādātā tipveida kinoteātra projekta, uzcēla kinoteātri „Zemgale", kam bija divas zāles un 600 skatītāju vietas. 1957. gadā, vietā, kur pirms kara bija blīva nelielu koka māju apbūve, uzcēla Jelgavas autoostu. 20. gadsimta 60. gados, veidojot Raiņa parku, tajā uzcēla pionieriem paredzētu namu Pasta ielā 32, kas darbojās līdz Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības sākumam.^[1] 1990. gada 26. aprīlī ielai atjaunoja Pasta ielas nosaukumu.^[2]

No 2006. līdz 2008. gadam kinoteātri „Zemgale" pārbūvēja^[1] par biznesa centru „Zemgale", kura pirmajā stāvā ierīkoja Swedbank filiāli.^[3] Līdz 2020. gadam Pasta ielā 32 darbojās Jelgavas bērnu un jauniešu centrs „Junda”.^[4] 2024. gada 29. maijā atklāja Pasta ielas 32 pārbūvēto ēku, kurā bija iekārtota Jelgavas valstspilsētas un novada Dzimtsarakstu nodaļa.^[5]