Pasta sala
| Pasta sala | |
|---|---|
 Pasta sala ziemā 2023. gadā | |
  Pasta sala | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Lielupe, Driksa |
| Koordinātas | 56°38′59″N 23°44′8″E / 56.64972°N 23.73556°EKoordinātas: 56°38′59″N 23°44′8″E / 56.64972°N 23.73556°E |
| Platība | 0,08-0,09 km² |
| Administrācija | |
 Latvija | |
| Valstspilsēta | Jelgava |
Pasta sala ir sala Jelgavā, Latvijā, kas atrodas Lielupes un Driksas upju satecē. Šī teritorija tiek izmantota kā atpūtas zona un piedāvā plašas iespējas dažādām aktivitātēm.
Pasta sala aptver 9 hektārus un piedāvā labiekārtotu vidi ar pastaigu un velo celiņiem, bērnu spēļu laukumiem, atpūtas vietām un āra trenažieriem. Tā ir populāra vieta tradicionālo kultūras pasākumu norisēm, piemēram, Starptautiskajam Smilšu skulptūru festivālam, kas notiek kopš 2007. gada, un Starptautiskajam Ledus skulptūru festivālam, kas Pastā salā aizsākās 2015. gadā[1], kā arī dažādiem koncertiem un citiem pilsētas festivāliem. Papildus kultūras pasākumiem Pasta salā norisinās arī Tehnikas un inovāciju festivāls “Mehatrons”, kas veltīts jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un inženierzinātņu attīstībai. Ziemas mēnešos Pasta salā darbojas publiskā slidotava, savukārt vasarā tā pārtop par skrituļslidošanas laukumu. Apmeklētāji var izmantot arī pludmali, kas aprīkota ar ģērbtuvēm.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Pasta sala agrāk bija neapdzīvota, tāpēc tai nebija oficiāla nosaukuma – to dēvēja vienkārši par salu. Agrāk par salu uzskatīja vietu, kur šobrīd izvietots stāvlaukums ar balto vāzi un tējas namiņš. Salas galā bija muitas punkts, kur mija zirgus, un pasta ēka. Laika gaitā, kad tika izbūvēta Rīgas iela un tilts pār Lielupi, Pasta sala tika pievienota Pils salai, jo viens no kanāliem, kas apjoza pili, tika aizbērts.[2]
No 2024. gada 1. oktobra, pamatojoties uz pašvaldības saistošo noteikumu grozījumiem, Pasta salā ir atļauts uzturēties arī suņu saimniekiem ar saviem mājdzīvniekiem. Saskaņā ar noteikumiem suņiem jāatrodas pavadā, un saimniekiem ir pienākums savākt mājdzīvnieku ekskrementus, izmantojot tam paredzētās speciālās urnas, kas izvietotas salas teritorijā.[3]
Labiekārtošanas projekti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 2011. līdz 2015. gadam Pasta salā tika īstenoti vairāki apjomīgi labiekārtošanas darbi, ko finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Projekti "Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā" un "Vides izpratnes veicināšana Jelgavas un Šauļu pilsētās" ietvēra krastu nostiprināšanu, infrastruktūras izveidi, gājēju un veloceliņus, soliņus, apgaismojumu, labierīcības un pasākumu laukumus. Projekta rezultātā tika izveidota arī brīvdabas estrāde, kas šodien pazīstama kā brīvdabas koncertzāle "Mītava", bērnu rotaļu laukums un āra trenažieru laukums. Projekta mērķis bija labiekārtot Pasta salu kā daudzfunkcionālu atpūtas, kultūras un sabiedrisko aktivitāšu vietu, veidojot Lielupi un Driksu kā tūrisma un aktīvās atpūtas produktus, kā arī veicinot mūsdienīgas un pievilcīgas dzīves vides attīstību Jelgavas pilsētas centrā.[4][5]
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gājēju tilts "Mītava"
- Brīvdabas koncertzāle "Mītava"
- Šamota skulptūru parks
- "Pasta salas peldvieta"
- Jelgavas publiskā slidotava
Gājēju tilts "Mītava"
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Mītava | |
|---|---|
.jpg) skats no salas | |
| Oficiālais nosaukums | Gājēju tilts "Mītava" |
| Transporta veids | Gājēji |
| Šķērso | Driksa, Pasta sala |
| Atrašanās vieta | Jelgava, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′32″N 24°06′23″E / 56.94222°N 24.10639°E |
| Balstu skaits | 2 |
| Posma garums | 199,6 m |
| Garums | 152 m |
| Platums | 3,5 m |
| Augstums | 24 m |
| Tilts atklāts | 2012 |
| Izmaksas | 16 207 982 latus (ar PVN) |
Gājēju tilts "Mītava" ir unikāls gājēju tilts Jelgavā, kas savieno pilsētas centru ar Pasta salu.
Tilts tika atklāts 2012. gada 15. novembrī, vienlaikus ar rekonstruētā Jāņa Čakstes bulvāra atklāšanu. Tilts ir nozīmīga pilsētas infrastruktūras sastāvdaļa. Tilts piedāvā iespaidīgus skatus uz Jelgavas pilsētu un tās ainavu, atrodoties starp Lielupes un Driksas upēm. Netālu no tilta atrodas Jelgavas pils, kas papildina apkārtnes ainaviskumu un ir populāra vieta kāzu fotogrāfijām. Nosaukumu "Mītava" tiltam devuši Jelgavas iedzīvotāji, atsaucoties uz pilsētas vēsturisko nosaukumu.[6][7]
Mītavas tilts ir vanšu tips, kas ir tehniski sarežgīta konstrukcija ar diviem piloniem, kuru augstums sasniedz attiecīgi 22 un 24 metrus. Tilta laiduma garums ir 152 metri, savukārt kopējais garums, ieskaitot betonēto pagarinājumu pilsētas pusē, sasniedz 199,6 metrus. Tilta platums ir 3,5 metri, un tas tiek balstīts uz 28 vantīm. Kopā tiltu veido 3850 tērauda elementi, un laiduma konstrukcija sastāv no septiņiem blokiem, kuru garums svārstās no 19 līdz 24 metriem.
Tilts ir daļano Driksas upes promenādes labiekārtošanas projekta, kas ietver divu līmeņu promenādi, skatu laukumus un veloceliņu. Apkārtnē ir izveidotas gājēju pārejas, krasta nostiprinājumi un atpūtas zona. Zem Driksas tilta izbūvēts pontona tilts, un rekonstruēts tilts uz Pasta salu.
Ekonomiskie un tehniskie aspekti Mītavas tilta izbūve izmaksāja 800 000 latu, bet visas rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas sasniedza 16 207 982 latus (ar PVN). Projekta realizācija ilga trīs gadus (2011–2013), un to finansēja no vairākiem avotiem, tostarp Kohēzijas fonda.
Tilta izbūve ir daļa no projekta "Ielu infrastruktūras attīstība un Driksas upes krastmalas sakārtošana", kura mērķis bija uzlabot pilsētas centra sasniedzamību, nodrošināt efektīvu transporta plūsmas caurlaidību un radīt pievilcīgu vidi iedzīvotājiem un apmeklētājiem.
Šamota skulptūru parks
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šamota skulptūru parks ir mākslas parks Pasta salā, kur apskatāmas vairāk kā 20 šamota skulptūras. Tas ir vienīgais šamota skulptūru parks Latvijā. Parks tika izveidots 2013. gadā, kad mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Djačenko vadībā norisinājās pirmais lielformāta šamota skulptūru simpozijs. Šamota skulptūras ir izgatavotas no īpaši karstumnoturīga materiāla, kas satur mālu un sīkas apdedzināta māla daļiņas. Kopš 2014. gada simpozijs ir ieguvis starptautisku raksturu.[8]
Simpozija māksliniecisko kvalitāti noteica pasaules līmeņa keramiķa Pētera Martinsona piedalīšanās, kā arī Jelgavas talantīgu keramiķu, tostarp Aleksandra Djačenko, Mārītes Djačenko un Ilzes Emses-Grīnbergas, darbs. Katru gadu tiek izvēlēta brīva tēma, kas ļauj māksliniekiem izpausties pēc saviem ieskatiem. Simpozija laikā mākslinieki veido savas skulptūras uz speciāli celtiem šamota ķieģeļu krāsnīm, un tās tiek apdedzinātas 1100 grādu temperatūrā.[9]
| Gads | Tēma | Skulptūra | Autori |
|---|---|---|---|
| 2014 | Kino | Zvaigžņu putekļi | A. Djačenko, M. Djačenko |
| Lomu maiņa | K. Vīnerte | ||
| 2015 | Pilsēta Izaugsmei | Atbalss | A. Djačenko, M. Djačenko |
| Vēja stabule | I. Emse – Grīnberga | ||
| Mazā Prinča ceļš | K. Vīnerte | ||
| 2016 | Saulgrieži | Ugunszeme | K. Djačenko |
| Naktsvijole | I. Emse – Grīnberga | ||
| Pretī saulei | K. Vīnerte | ||
| 2018 | Baltu diena | Attīstība | A. Djačenko, M. Djačenko |
| Saulesmeita | S. Ābelīte | ||
| Mūsu jūra | I. Šliuželiene | ||
| Mantojums | V. Šliuželis | ||
| 2019 | Antīkā pasaule | Dzintara ceļš | J. Leimanis |
| Variācija par Trojas zirgu | K. Vīnerte | ||
| Akants | I. Šliuželiene | ||
| Ideja | V. Šliuželis | ||
| 2020 | Baltu uguns | Nakts karaliene | V. Kurtinaitiene |
| Paradīze | A. Raudoja | ||
| Riti | E. Titāne | ||
| Ugunskrūms | A. Djačenko, M. Djačenko | ||
| 2021 | - | ||
| 2022[10] | Zīmes un nozīmes | Madonna |  Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene
|
| Totēms |  Nato Eristavi
| ||
| Trusīt, bēdz | Ilze Emse-Grīnberga
| ||
| Uguns burtniecība |  Jānis Leimanis
| ||
| 2023[11] | Sasaukšanās | Sadziedam(i) trīs māsiņas | Ilze Emse-Grīnberga
|
| Tango | Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene
| ||
| Satikšanās zem jumta | Tīna Kaljuste
| ||
| Kopā |  Una Mjurka
| ||
| 2024[12] | Anima | Gars un māls | Jānis Leimanis
|
| Rasas svētki | Vilius Šliuželis un Irēna Šliuželiene
| ||
| Drako | Ieva Jurka
| ||
| Skudras ceļš savas esības apzināšanā | Guntis Svikulis
| ||
Šamota skulptūru simpozijs Jelgavā notiek kopš 2013. gada, un tā mākslinieciskā vadītājs līdz aiziešanai mūžībā bija mākslinieks Aleksandrs Djačenko (12.06.1949.–23.01.2021.).[13] 2021. gadā, simpozija vadību pārņēma Jānis Leimanis. Lielformāta skulptūras radīja mākslinieki no Latvijas Ilze Emse-Grīnberga, Mārīte Margareta Djačenko kopā ar Kristīni Djačenko un Jānis Leimanis, ka arī lietuviešus tēlniekus Viļus Šļuzeļa un Irenas Šļuzelienes.[14] No 2022. gada simpozija vadītāja ir māksliniece Ilze Emse-Grīnberga.
Iepriekšējos gados mākslinieki savu darbu tēmas saskaņoja ar smilšu skulptūru festivāla tēmu, bet 2021. gadā skulptūrās iekļauti dabas un folkloras motīvi, bet galvenais, ka tās radītas kā pateicība A. Djačenko.
Peldvieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Lielupes kreisā krasta peldvietas „Pasta sala” | |
|---|---|
| Atrašanās vieta |
Pasta sala 1, Jelgava, Latvija |
| Garums | 270 m |
Pasta sala ir viena no divām oficiālajām peldvietām Jelgavā, kas izvietotas Lielupē. Šī sala ir izveidota kā publiska daudzfunkcionāla rekreācijas vieta, kas piedāvā dažādus atpūtas veidus cilvēkiem ar dažādām interesēm un vecuma grupām. Oficiāli tika atklāta 2015. gadā. Tās atrašanās vieta ir Pasta sala 1, posmā no dzelzceļa tilta līdz Pilssalas ielai. Peldvieta ir aprīkota ar informācijas stendiem, tualetēm, atkritumu tvertnēm, ģērbtuves, soliņiem, laipu, glābšanas dienestu, velonovietni, volejbola laukumu un bērnu rotaļu laukumiem.[15]
Peldvietas apsaimniekošanas un higiēnas prasības ir noteiktas Jelgavas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr.11-14 „Jelgavas pilsētas pašvaldības peldvietu lietošanas un apsaimniekošanas noteikumi” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 692 „Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība”.
Jelgavas publiskā slidotava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Jelgavas publiskā slidotava | |
|---|---|
| Citi nosaukumi | Pasta salas publiskā slidotava |
| Vispārīga informācija | |
| Tips | slidotava |
| Atrašanās vieta | Pasta sala |
| Adrese | Pasta sala 1 |
| Pilsēta | Jelgava |
| Valsts |
Latvija |
| Būvniecības sākums | 2018. gada janvārī (jumta izbūve) |
| Pabeigta | 2018. gada 9. augustā (ar jumtu izbūvi ekspluatācijā) |
| Atvēršana | 2018. gada 1. septembrī (ar jumtu izbūvi apmeklētājiem) |
| Īpašnieks | Zemgales Olimpiskais centrs |
| Celtniecība | |
| Arhitektu birojs | SIA “Igate Būve”, piegādātāju apvienības “IBK” vadošā dalībniece[16] |
| Būvinženieris | Arturs Strižnovs |
| Apbalvojumi | 1 |
| Cita informācija | |
| Sēdvietu veids | Skatītāju tribīnes |
| Sēdvietu skaits | 100 |
| Tīmekļa vietne | |
| Slidotava Pasta Salā | |
Jelgavas publiskā slidotava ir pilsētas pārvaldīta ledus sporta un atpūtas objekts. Tā ir aprīkota ar daudzfunkcionālu segumu, kas nodrošina iespēju uzturēt ledus laukumu arī gada siltākajos mēnešos, tādējādi paplašinot tā pielietojumu ne tikai skrituļslidošanai un inline hokejam, bet arī citiem sporta veidiem, piemēram, florbolam un strītbolam.[17]
Objekts nodrošina apmeklētājiem iespēju īrēt nepieciešamo sporta inventāru, kas ietver skrituļslidas un inline hokeja aprīkojumu, kā arī aprīkojumu citu sporta veidu nodarbībām. Slidotava tiek izmantota gan individuālai sportošanai, gan kolektīvu brīvā laika aktivitāšu organizēšanai. Pastāv arī iespēja organizēt specializētus slidošanas seansus, piemēram, seansus ar hokeja nūjām, kuros uz ledus tiek izvietoti hokeja vārti un kuriem ir noteiktas papildu drošības prasības attiecībā uz aizsardzības ekipējumu. Kā svarīgs elements Jelgavas sporta infrastruktūrā, publiskā slidotava kalpo gan kā vieta brīvā laika pavadīšanai, gan kā platforma organizētu turnīru un citu pasākumu rīkošanai, veicinot sabiedrības iesaisti sporta aktivitātēs.[18]
Jumta izbūve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gada sākumā Jelgavas pašvaldība paziņoja par projektu, kura ietvaros plānots izbūvēt jumtu gan publiskajai slidotavai, gan estrādei. Projekta mērķis bija pagarināt slidošanas sezonu un uzlabot brīvdabas pasākumu norisi, nodrošinot papildu aizsardzību pret nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Pēc valsts budžeta līdzekļu piesaistes 850 000 eiro apmērā un pašvaldības līdzfinansējuma, tika izstrādātas abu objektu jumtu skices un izsludināts projektēšanas un būvniecības konkurss. Jaunais jumts paredzēts tā, lai slidotava varētu darboties, ja arī ārā temperatūra sasniedz ap +5 °C Papildus slidotavai tiks integrētas sānsienas ziemeļu un ziemeļrietumu pusēs, kas nodrošinās aizsardzību pret spēcīgiem vējiem.[19]
2018. gada nogalē tika uzsākta slidotavas jumta pamatu izbūve. Projektā paredzēts, ka jumta konstrukcija segs ne tikai slidotavu un blakus esošās dzesēšanas iekārtas, bet arī nodrošinās segtu pārvietojamo skatītāju tribīnu zonu ar apbūves platību aptuveni 1163,7 m², kas nodrošinās apmēram 100 skatītāju vietas. Tika veikti sagatavošanas darbi un uzsākta rakšana 86 urbpāļu izbūvei, pēc kā uzstādīja 23 monolīta betona stabveida kolonnas, uz kurām vēlāk montēja līmētās koksnes sijas ar metāla savienojumiem konstrukcijas. Jumts ir aprīkots ar caurspīdīgu tenta aizsargsegumu, lai pasargātu ledu no nokrišņiem un vēja. Kopumā pamatu izbūve ilga aptuveni četras nedēļas.[20] 2018. gada 9. augustā[21] slidotavas jumts tika nodots ekspluatācijā.[22] 2018. gada 1. septembrī slidotava tika atvērta apmeklētājiem bez maksas, ar aicinājumu skrituļot un piedalīties dažādās aktivitātēs.[23]
Slidotavas jumts ir īpašs ar to, ka tā būvniecībā izmantotas liekti līmētās koksnes konstrukcijas – tērauda elementi izmantoti vien savienojuma vietās un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Koka konstrukciju apjoms objektā sasniedz 112 kubikmetrus, bet tērauda detaļas – 11,33 tonnas.[24] Līdz šim slidotavas darba laiku tieši ietekmēja laikapstākļi – saule, lietus un slapjš sniegs kausēja ledu, liedzot to izmantot slidotavas apmeklētājiem. Turklāt speciāls segums Mītavas tilta pusē slidotavu aizsargās no vēja, padarot slidošanu patīkamāku.[25]
Zemgales Olimpiskā centra projektu vadītāja menedžmenta jautājumos Evita Brakše norādīja, ka pirms ziemas sezonas veikta slidotavas saldēšanas iekārtas tehniskā apkope, kā arī atjaunots elektrības pieslēgums. Ledus liešana iespējama tikai pie noteiktas gaisa temperatūras – no +5 līdz +7 grādiem.[25]
Slidotavas jumts ir ieguvis augstu atzinību, saņemot balvu prestižajā būvniecības konkursā. Apbalvošanas ceremonija norisinājās 7. martā Rīgā, kultūras pilī "Ziemeļblāzma", kur balva tika pasniegta objekta pasūtītājam – Jelgavas pilsētas pašvaldībai – un būvniekiem ar projektētājiem. Meža un koksnes produktu pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins uzsver, ka koka konstrukciju izmantošana ne tikai tehniski uzlabo slidotavas funkcionalitāti, novēršot kondensāta rašanos uz ledus, bet arī rada patīkamu siltuma sajūtu apmeklētājiem. Šī inovācija demonstrē koka priekšrocības "aukstu" vietu apjumšanā un piedāvā ilgtspējīgu risinājumu publiskajām ārtelpu slidotavām.[26]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pasta sala ir atzīta par vienu no vērtīgākajiem Latvijas objektiem. 2019. gadā konkursa «Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā» ietvaros, Pasta sala ieguva 2. vietu nominācijā «Ilgtspējīga publiskā ārtelpa». Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš izteica gandarījumu par šo atzinību, norādot, ka Pasta sala ir radīta, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu izbaudīt atpūtas, kultūras un sporta iespējas Jelgavā. Gunita Jansone, Biedrības «Building Design and Construction Council» vadītāja, uzsvēra, ka Pasta salas ilgtspējība un pārdomātā infrastruktūra padara to par ievērojamu pilsētas centru.[27]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vēsture ledus skulptūras – Jelgavas kultūras nams» (latviešu). Skatīts: 2025-02-24.
- ↑ Efumo. «13 fakti par Jelgavu». Jelgava (latviešu), 2017-07-02. Skatīts: 2024-10-20.
- ↑ Ritma Gaidamovica. «Pasta salu var apmeklēt ar suņiem». Jelgava (latviešu), 2024-09-30. Skatīts: 2025-02-24.
- ↑ «Pasta salas labiekārtošana un upju kā tūrisma un aktīvās atpūtas produkta veidošana Jelgavā». Jelgava (latviešu). Skatīts: 2024-10-20.
- ↑ «Jelgavas Pasta salu pārveidos par atpūtas un izklaides vietu». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-20.
- ↑ «Mītavas tilts - Precos.lv». Mītavas tilts (latviešu). Skatīts: 2025-02-24.
- ↑ Efumo. «Jelgavā atklāts Jāņa Čakstes bulvāris un jaunais Mītavas tilts (papildināts)». Jelgava (latviešu), 2012-11-08. Skatīts: 2025-02-24.
- ↑ «Jelgavā šamota skulptūru simpozijā darbus vieno dvēsele». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-20.
- ↑ «Šamota skulptūru parks Pasta salā - Tūrisms Jelgavā un Jelgavas novadā». visit.jelgava.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024-07-21. Skatīts: 2024-10-20.
- ↑ «jelgavniekiem.lv». jelgavniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Ritma Gaidamovica. «Saulgriežu naktī Pasta salā kvēlo šamota skulptūras». Jelgava (latviešu), 2023-06-22. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ «jelgavniekiem.lv». jelgavniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ «Mūžībā devies keramiķis Aleksandrs Djačenko». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Jelgavā jau devīto reizi kvēlo šamota skulptūras». Jelgava (latviešu), 2021-06-22. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Lielupes labā krasta peldvietas Jelgavā un Lielupes kreisā krasta peldvietas „Pasta salas peldvieta” ūdens apraksts. Rīga : Veselības inspekcija. 2020.
- ↑ «Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta izbūve Pasta salā Jelgavā – Gada labākā būve Latvijā» (lv-LV). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ «Slidotava Pasta Salā – ZOC» (en-US). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ «Pilsētas publiskā slidotava – ZOC» (en-US). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Pasta salā estrādei un slidotavai izbūvēs jumtu». Jelgava (latviešu), 2017-01-25. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Sāk būvēt slidotavas jumtu». Jelgava (latviešu), 2018-01-18. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Slidotavu apmeklētājiem plāno atvērt septembrī». Jelgava (latviešu), 2018-08-09. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Ekspluatācijā nodots publiskās slidotavas jumts». Jelgava (latviešu), 2018-08-10. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Slidotavu apmeklētājiem atvērs 1. septembrī». Jelgava (latviešu), 2018-08-29. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Top slidotavas jumts». Jelgava (latviešu), 2018-05-16. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ 25,0 25,1 Efumo. «Sestdien darbu sāks slidotava Pasta salā». Jelgava (latviešu), 2018-11-15. Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ «jelgavniekiem.lv». jelgavniekiem.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-19.
- ↑ Efumo. «Pasta sala atzīta par vienu no vērtīgākajiem Latvijas objektiem». Jelgava (latviešu), 2019-09-25. Skatīts: 2024-10-20.