Pastel de nata
_20230409_194702.jpg)
Pastel de nata (izrunā: /pɐʃˈtɛl dɨ ˈnatɐ/; burtiski — ‘krēma smalkmaizīte’) vai Pastel de Belém ir portugāļu olu krēma smalkmaizīte, kas var būt pārkaisīta ar kanēli.[1] Ārpus Portugāles tās ir populāras citās Rietumeiropas valstīs, Āzijā un bijušajās Portugāles kolonijās, piemēram, Brazīlijā, Mozambikā, Makao, Goa un Austrumtimorā. Makao variantu ir pieņēmis KFC, un tas ir pieejams tādos reģionos kā kontinentālā Ķīna, Honkonga, Taivāna, Taizeme, Singapūra un Indonēzija.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastéis de nata tartes ir smalkmaizītes, kuras radušās no sākotnējās receptes, ko sauca par Pastéis de Belém. To jau pirms 18. gadsimta izmantoja Lisabonas Belaiņas apkaimē esošā Hieronīma klostera katoļu mūki.[3] Tajā laikā klosteros mūku un mūķeņu reliģisko tērpu iestīvināšanai daudz lietoja olu baltumus. Bija ierasts atlikušos olu dzeltenumus izmantot kūku un konditorejas izstrādājumu gatavošanai, kā rezultātā visā valstī izplatījās saldo konditorejas izstrādājumu receptes.
Pēc 1820. gada liberālās revolūcijas un reliģisko ordeņu likvidēšanas un daudzu klosteru un klosteru gaidāmās slēgšanas, mūki sāka tirgot pastéis de nata tuvējā cukurfabrikā, lai gūtu ieņēmumus. 1834. gadā klosteri slēdza un recepti pārdeva cukurfabrikai, kuras īpašnieki 1837. gadā atvēra ceptuvi Fábrica de Pastéis de Belém. Uzņēmums joprojām pieder fabrikas īpašnieku pēcnācējiem.[4]
Kopš Fábrica de Pastéis de Belém atvēršanas oriģinālā recepte, kas iedvesmoja dažādus pastel de nata veidus, tiek turētas slepenā telpā un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes. Veikals atrodas tikai trīs minūšu gājiena attālumā no Hieronīma klostera.[5] Veikals piedāvā produkciju gan līdzņemšanai, gan ēšanai uz vietas un pārdod vairāk nekā 20 000 kūciņu dienā.[6] Parasti to pārkaisa ar kanēli un bieži vien ēd kopā ar bica (stipru espreso kafiju).
2009. gadā The Guardian iekļāva pastéis de Belém sarakstā kā viena no 50 "labākajām lietām, ko ēst" pasaulē.[7] 2011. gadā pēc publiska balsojuma rezultātiem konditorejas izstrādājums tika pasludināts par vienu no Portugāles septiņiem gastronomijas brīnumiem, vēl vairāk nostiprinot to kā vienu no populārākajiem nacionālajiem ēdieniem valstī.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Julian Baggini. «Custard tart fight: can the British version ever compete with Portugal's pastéis de nata?», 2015. gada 18. februāris.
- ↑ «3 KUDAPAN KHAS JAKARTA HASIL AKULTURASI BUDAYA». infobudaya.net (indonēziešu). 2017-09-18.
- ↑ Nina Santos. «A Brief Introduction to Pastel De Nata, Portuguese Custard Tarts». Culture Trip, 2017. gada 26. februāris. Skatīts: 2019-11-12.
- ↑ «175 anos de pastéis de Belém [175 years of pasteléis de Belém]». Correio da Manhã (portugāļu). 2012. gada 12. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-03. Skatīts: 2018-06-06.
- ↑ «Jeronimos Monastery, Lisbon». www.golisbon.com.
- ↑ «Pastéis de Belém: A Taste of History». 2016-05-27.
- ↑ Killian Fox. «The 50 best things to eat in the world, and where to eat them (The Guardian)». London, 2009. gada 13. septembris.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Merle, Dominick (2004), "There's history - and a secret - in every bite", The Christian Science Monitor
- Leite, David (2004), "Pastéis de Belém–The World's First Pastéis de Nata", Leite's Culinaria
- Amaral, André; Pires, Carla; Castro e Silva, Daniel; Medeiros, Luís (2011), O Segredo do Marketing dos Pastéis de Belém, Lisbon, Portugal: Escola Superior de Comunicação Social, Instituto Politécnico de Lisboa
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pastel de nata.- Pastéis de Belém oficiālā vietne
