Patriks Ouržednīks

Patriks Ouržednīks Patrik Ouředník Personīgā informācija Dzimis 1957. gada 23. aprīlī (69 gadi) Prāga, Čehoslovākija} Tautība čehs

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, tulkotājs Valoda čehu, franču

Patriks Ouržednīks (čehu: Patrik Ouředník; dzimis 1957. gada 23. aprīlī) ir čehu un franču rakstnieks.

Viņš ir aptuveni divdesmit grāmatu autors un Rablē, Žarī, Keno, Beketa, Mišo, Simona un Viāna darbu tulkotājs čehu valodā.

Jaunību Patriks Ouržednīks pavadīja Čehoslovākijā 20. gadsimta 70. gados, “normalizācijas” laikā, kad Prāgas pavasara cerības bija apsīkušas. Parakstījis petīciju par politieslodzīto atbrīvošanu un publicējis samizdatus, viņu izslēdza no studijām universitātē par “ideoloģisko neatbilstību”. 1984. gadā viņš devās trimdā uz Franciju, kur kopš tā laika dzīvo.

Galvenie prozas darbi

“Europeana” (Europeana. Stručné dějiny dvacátého věku, 2001) piedāvā, kā teikts tās apakšvirsrakstā, “īsu divdesmitā gadsimta vēsturi”, kas stāstīta nevis no objektīva skatpunkta, bet “no apakšas”. Stāstījumā netiek ievērota hronoloģiskā linearitāte, tajā netiek noteikta hierarhija starp attiecīgā perioda notikumiem, netiek meklēta saikne starp cēloņiem un sekām, un vēsture netiek personificēta. Saskaņā ar Bouvard et Pécuchet tradīciju “Europeana” pamatā ir “divdesmitā gadsimta valoda”: izkliedēti un nediferencēti diskursi, koncentrēti un sistematizēti, kas absurdā uzskaitījumā, kas stiepjas no Pirmā pasaules kara līdz tūkstošgades kļūdai, bez izšķirības uzbur Dieva nāvi un televīziju, Būhenvaldi un pozitīvismu, sieviešu emancipāciju un eskalatora izgudrošanu.

“Brīdis ir labvēlīgs, 1855” (Příhodná chvíle, 1855, 2006) ir rakstīšanas projekts ar mērķi atjaunot “laikmeta patiesību”, pārņemot tā īpašo “valodu”, kas vienīgā padara to dzirdamu — atrodams arī grāmatā Instant propice, 1855, ko brīvi iedvesmojis 1890. gadā Brazīlijā izmēģināts anarhistu eksperiments, polimorfisks stāsts par libertāristu utopiju, kurai pietrūkst runas. Tāpat kā “Europeana”, Instant propice samet cilvēciskās muļķības izpausmes, ievietojot sevi tajās: domas saīsinājumi un gatavas formulas, ideoloģiskas laikmeta manifestācijas, universāli truismi.

Darbā “Slēgts bez turpmākas rīcības” (Classé sans suite (Ad acta), 2006), ko autors raksturo kā “viltus detektīvstāstu, bet īstu metafizisku trilleri”, Ouržednīks atgriežas Prāgā, “jaunas valsts bez nosaukuma” galvaspilsētā. Sākoties Keno teksta stilā, romāns pamazām izrādās kā slazds lasītājam: izjaucot “romāna” radītās cerības, Classé sans suite izjauc romāna konformismu. Kā raksta postfolklorists, “Ouržednīkam ir izdevies īstenot (...) pašu Flauberta projektu — uzrakstīt grāmatu par neko”. Pats Ouržednīks 2007. gadā intervijā žurnālam Labyrint sniedza dažus mājienus: "Kā jūs rakstāt par neko? Kas ir nekas? Vakuums, kas piepildīts ar valodu, tiešā un pārnestā nozīmē. Izteiksmes cienīgas eksistences ilūzija, stāsta stāstīšanas vērta ilūzija, demonstrēšanas cienīgas sakarības ilūzija. Cilvēka dzīve trijās formās: es eksistēju (eksistence), es virzos no viena punkta uz otru (stāsts), rodas jēga (saskaņotība)”.

“Pasaules gals nebūtu noticis” (La fin du monde n'aurait pas eu lieu, 2017) ir Ouržednīka otrā grāmata franču valodā. Romāna darbība risinās tuvākajā nākotnē, “pēc pasaules gala”. Romāna varonis Gaspars Boisverts, amerikāņu literatūras tulkotājs, pēc pārpratuma kļūst par “stulbākā [vārdā nenosaukta] Amerikas prezidenta padomnieku valsts vēsturē”. Gaspara, kurš no mātes puses ir ebreju — ukraiņu izcelsmes, bet no tēva puses, iespējams, arī Ādolfa Hitlera mazdēls, liktenis ļauj Ouržednīkam attīstīt pārdomas par mūsdienu pasauli un “izrēķināties ar noteiktu vēstures stāstīšanas un tagadnes stāstīšanas veidu” (kā pēcvārdā raksta Žans Montenē), vienlaikus “apgāžot rakstīšanas kodus, vairojot distancēšanās spēles, zāģus, klišejas, gatavas frāzes, sajaucot patiesības te ar puspatiesībām, pat klajiem absurdiem, uzspiežot robežu tur, un tas viss kalpo apburošai un postošai ironijai”. Romāna beigās Gaspars cieš no amnēzijas, un šis atmiņas zudums, bez šaubām, pēc analoģijas attiecas uz Rietumu pasauli kopumā.

Bibliogrāfija

• Šmírbuch jazyka českého. Slovník nekonvenční češtiny (1988, pārizdots 1992, 2005)
• Anebo (1992, dzejoļi)
• O princi Čekankovi, jak putoval za princeznou, a o všelijakých dobrodružstvích, která se mu přitom přihodila (1993, pārizdots 2008)
• Aniž jest co nového pod sluncem. Slova, rčení a úsloví biblického původu (1994, pārizdots 2010)
• Rok čtyřiadvacet (1995, pārizdots 2002)
• Neřkuli (1996, dzejoļi)
• Hledání ztraceného jazyka (1997)
• Europeana. Stručné dějiny dvacátého věku (2001, pārizdots 2003, 2006, 2012)
• Dům bosého (2004, dzejoļi)
• Příhodná chvíle, 1855 (2006)
• Ad acta (2006, pārizdots 2016)
• Utopus to byl, kdo učinil mě ostrovem (2010)
• Dnes a pozítří (2012)
• Svobodný prostor jazyka (2013)
• Histoire de France. À notre chère disparue (2014)
• La fin du monde n'aurait pas eu lieu (2017)
• Antialkorán aneb Nejasný svět T.H. (2017)
• Konec světa se prý nekonal (2018)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Patriks Ouržednīks.
• Oficiālā tīmekļa vietne