Pauls Sakss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pauls Sakss
Pilnais vārds Pauls Sakss
Dzimis 1878. gada 14. janvārī
Valsts karogs: Latvija Jaunpils pagasts, Latvija
Miris 1966. gada 31. janvārī (88 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Tautība latvietis
Nozares operdziedonis, pedagogs

Pauls Sakss (1878—1966) bija latviešu tenors un vokālais pedagogs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pauls Sakss dzimis 1878. gada 14. janvārī Vidzemē, Taurupes pagastā. Sakss dzimis dzirnavnieka ģimenē, kur, klausoties meitu dziedāšanā un puišu instrumentu spēlē, pamanīta nākamā operdziedātāja interese par mūziku, kā arī muzikālā apdāvinātība.[1]

Deviņu gadu vecumā Pauls Sakss sācis dziedāt Debesbraukšanas pareizticīgo skolā Rīgā, vēlāk iestājies garīgajā seminārā, kur uzņemts ceturtajā klasē bīskapa korī kā tenors. Pēc mācībām seminārā Pauls Sakss apgūst dziedāšanu pie Pāvula Jurjāna. Paula Saksa pirmā publiskā uzstāšanās datējama ar 1898. gadu, bet pirmais patstāvīgais dziesmu vakars Melngalvju namā noticis 1902. gadā. Mācījies Itālijā, Romas Mūzikas akadēmijā no 1904. līdz 1909. gadam, kur absolvējis Antonio Kotonji un Džovanni Sgambati dziedāšanas klasi. Vokālajā pedagoģijā papildinājies pie Mario Kotonji, Bretšneidera un Bonuči.[2] Neilgu laiku dziedājis liriskā tenora lomas Cimmermaņa privātajā operā Krievijā, Maskavas Brīvajā teātrī, Latvju operā, kā arī Latvijas Nacionālajā operā. Pirmā Pasaules kara laikā nonāk Krievijā, Pēterpilī, kopā ar citiem māksliniekiem apceļo bēgļu nometnes, sniedzot koncertus. Rīgā atgriežas 1919. gadā, kļūst par pedagogu Latvijas Konservatorijā, kur strādā līdz 1944. gadam. 1927. gadā ievēlēts par profesoru. Pie Paula Saksa vokālo mākslu studējuši tādi dziedātāji kā Mariss Vētra, Aleksandrs Jankovskis, Vera Fricnoviča, kā arī Irma Kalniņa, kas vēlāk kļuva par Saksa otro sievu.

Otrā Pasaules kara laikā Sakss kopā ar ģimeni dodas trimdā, nonākot ASV, Ņujorkā, kur darbojies kā Ņujorkas latviešu skaņumākslas kopas priekšnieks, kā arī vadījis privātstudiju.[3] 1996. gadā pārapbedīts Rīgas Meža kapos.

Komponista Rikardo Drigo skaņdarbs, dzied Pauls Sakss.

Komponista Bernharda Flīsa skaņdarbs (skaņdarba autorība ilgstoši piedēvēta Volfgangam Amadejam Mocartam), dzied Pauls Sakss.

Komponista Ādama Ores skaņdarbs, teksta autors Fricis Brīvzemnieks, dzied Pauls Sakss.

Komponista Jāņa Zālīša skaņdarbs, teksta autors Vilis Plūdonis, dzied Pauls Sakss.

Problēmas šo failu atskaņošanā? Skatīt palīdzību.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu skaņuplašu vēsture
  2. Latvijas skaņu mākslinieku portrejas
  3. Latvijas mūzikas informācijas centrs