Peļkājītes
| Peļkājītes Prunella (Vieillot, 1816) | |
|---|---|
 Peļkājīte (Prunella modularis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Peļkājīšu dzimta (Prunellidae) |
| Ģints | Peļkājītes (Prunella) |
 Peļkājītes Vikikrātuvē | |
Peļkājītes, peļkājīšu ģints (Prunella) ir vienīgā peļkājīšu dzimtas (Prunellidae) ģints, kas apvieno 13 neliela auguma dziedātājputnu sugas.[1] Šī ir vienīgā endēmā Palearktikas putnu dzimta.[2]
Peļkājīšu ģints zinātniskais nosaukums atvasināts no vācu valodas (Prunella) un latviski nozīmē brūnais.[3]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visas sugas mājo Eiropas un Āzijas kalnu reģionos, no kurām dažas sastopamas arī zemienēs. Lielākā daļa peļkājīšu nav izteikti gājputni, ziemas periodā aukstākos apgabalus atstāj, laižoties no kalniem lejup.[1][2] Visplašākais izplatības areāls ir Alpu peļkājītei (Prunella collaris) un peļkājītei (Prunella modularis), kas sastopamas ne tikai Eirāzijā, bet arī Ziemeļāfrikā.[1]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
_-_%D0%A1%D0%B8%D0%B1%D0%B8%D1%80%D0%B8%D0%B9%D0%BD_%D1%85%D0%B0%D0%B9%D1%80%D1%83%D1%83%D0%BB%D0%B4%D0%B0%D0%B9_(16435139700).jpg)
Latvijā sastopamas divas peļkājīšu sugas: peļkājīte (Prunella modularis) un Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella).[4] Peļkājīte ir parasta un izplatīta ligzdotāja, bet Sibīrijas peļkājītei līdz šim bijuši 9 novērojumi.[5][6]
Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Peļkājītes ir mazi, neuzkrītoši, visbiežāk pelēkbrūni putniņi, ārēji atgādinot zvirbuļus. Ķermeņa garums 14—18 cm, svars 25—35 g.[2] Knābis smalks un ass, norādot, ka peļkājītes galvenokārt barojas ar kukaiņiem. Ārpus vairošanās sezonas barojas arī ar ogām un sēklām. Lai būtu vieglāk sagremot sēklas, peļkājīte uzlasa un norij arī granti un smiltis.[7]
Lielākā daļa sugu uzturas baros. Izņēmums ir peļkājīte, kas baros tikai barojas, bet pamatā ir vienpate.[7] Peļkājītēm sezonā ir 2—3 perējumi. Tās veido monogāmus pārus, kuri lielākajai daļai sugu kopīgi būvē ligzdu un perē. Izņēmums ir atkal peļkājīte, kuras tēviņš nepiedalās ne ligzdas veidošanā, ne perēšanā. Ligzdai ir cieša kausa forma, dējumā apmēram 4 zaļas vai zilas olas bez raibumiem.[2] Inkubācijas periods ilgst apmēram 12 dienas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido apmēram 12 dienu vecumā.[7]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Peļkājīšu dzimta (Prunellidae)
- Peļkājīšu ģints (Prunella)
- Alpu peļkājīte (Prunella collaris)
- Baltrīkles peļkājīte (Prunella ocularis)
- Blāvā peļkājīte (Prunella fulvescens)
- Brūnspārnu peļkājīte (Prunella immaculata)
- Himalaju peļkājīte (Prunella himalayana)
- Japānas peļkājīte (Prunella rubida)
- Jemenas peļkājīte (Prunella fagani)
- Melnrīkles peļkājīte (Prunella atrogularis)
- Mongolijas peļkājīte (Prunella koslowi)
- Peļkājīte (Prunella modularis)
- Rudkrūšu peļkājīte (Prunella rubeculoides)
- Sibīrijas peļkājīte (Prunella montanella)
- Svītrainā peļkājīte (Prunella strophiata)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 World Bird List: Waxbills, parrotfinches, munias, whydahs, Olive Warbler, accentors, pipits, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 McClure, H. Elliott (1991). Forshaw, Joseph, ed. Encyclopaedia of Animals: Birds. London: Merehurst Press. p. 184. ISBN 1-85391-186-0.
- ↑ Jobling, James A. (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London, United Kingdom: Christopher Helm. pp. 257, 318. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ Latvijas Daba: Peļkājīšu dzimta
- ↑ Putni LV: Peļkājīte Prunella modularis
- ↑ Putni LV: Sibīrijas peļkājīte Prunella montanella
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Burton, Maurice; Burton, Robert (1974). The Funk & Wagnalls Wildlife Encyclopedia. 1. New York, N.Y.: Funk and Wagnalls. OCLC 20316938.