Pedofobija
Pedofobija ir pastāvīgas un neracionālas bailes no bērniem. Šī fobija var izpausties kā diskomforts, trauksme vai pat panikas lēkme situācijās, kad persona atrodas bērnu klātbūtnē vai saskaras ar domu par mijiedarbību ar bērniem. Vārds "pedofobija" veidots no grieķu vārda pais (παῖς — "bērns") un phobos (φόβος — "bailes").
Cilvēkiem ar pedofobiju bieži rodas vēlme izvairīties no vietām, kur uzturas bērni, piemēram, skolām, rotaļu laukumiem, ģimenes pasākumiem vai sabiedriskā transporta, kur bērni var būt klātesoši. Simptomi var ietvert svīšanu, trīci, paātrinātu sirdsdarbību, dusmas, nemieru vai vēlmi nekavējoties pamest vidi, kurā ir bērni.
Pedofobijas cēloņi var būt dažādi, tostarp negatīva pieredze bērnībā, audzināšanas modeļi, personības traucējumi vai kultūras stereotipi. Tā var būt arī saistīta ar citiem trauksmes traucējumiem, piemēram, mizantropiju, sociālo fobiju vai agorafobiju.[1]
Pedofobija var ietekmēt cilvēka profesionālo vai sociālo dzīvi, īpaši, ja darbs vai ikdienas situācijas prasa saskarsmi ar bērniem. Dažos gadījumos šī fobija var izraisīt arī sociālu izolāciju vai konfliktus ar ģimenes locekļiem, ja notiek izvairīšanās no situācijām, kas saistītas ar bērniem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rachman, S. The Nature of Fear and Anxiety. Oxford University Press, 1990. 164–166. lpp. ISBN 978-0195042003.