Peidžeris
Peidžeris (no angļu: to page — 'izsaukt', 'informēt'[1]) jeb radiotelekss[2] ir bezvadu sakaru ierīce, kas var uztvert un parādīt teksta ziņojumus vai saņemt un atskaņot balss ziņas. Vienvirziena peidžeri var tikai saņemt ziņas, bet atbildes un divpusējie peidžeri var arī apstiprināt saņemšanu, atbildēt vai arī izveidot jaunu ziņojumu. Peidžeri ir daļa no peidžeru sistēmas, kas sastāv no viena vai vairākiem fiksētiem raidītājiem (vai, atbildes un divpusējo peidžeru gadījumā, vienas vai vairākām bāzes stacijām), kā arī daudziem mobilu lietotāju peidžeriem. Tādas sistēmas var darboties kāda ēku kompleksa ietvaros vai valsts mērogā.
Viena no pirmajām praktiskajām peidžeru sistēmām tika ieviesta 1950. gadā Ņujorkā mediķu vajadzībām. Peidžeru popularitāte maksimumu sasniedza 1990. gadu vidū, bet tos izspieda mobilie tālruņi, kuriem bez balss sakariem bija arī īsziņu sūtīšanas iespēja. Mūsdienās to vienkāršības, augstas pieejamības un lētās ekspluatācijas dēļ peidžerus joprojām izmanto daudzās slimnīcās, valsts dienestos u.c.
Peidžeru sistēmas atšķiras pēc tajās izmantotajiem protokoliem. Plašāk izmantotie protokoli: TAP, FLEX, ReFLEX, POCSAG, Golay, ERMES un NTT.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. Rīga : Avots, 2005, 558. lpp. ISBN 9984-757-37-4
- ↑ Akadēmiskā terminu datubāze - pager (latviski)