Peldēšana ir ūdenssporta veids, ko starptautiski pārvalda World Aquatics, kas dibināta 1908. gadā. Sporta sacensībās peldēšanā uzvar tas, kurš uzstāda labāko laiku vai iegūst lielāku FINA punktu skaitu. Sacensības notiek 50—1500 metrus garās distancēs (baseinos), vēl atklātajos ūdeņos tiek aizvadīti 10 km peldēšanas maratoni.
Ar sporta peldēšanu cilvēki Eiropā nodarbojas jau kopš 1800. gada pirms mūsu ēras, pārsvarā tika izmantota brasa tehnika.
Pirmās peldēšanas sacensības ir notikušas 1515. gadā Venēcijā.[1] Peldēšana ir iekļauta olimpiskajās spēlēs jau kopš 1896. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Atēnās,[1] savukārt sievietes olimpiskajās spēlēs sacenšas kopš 1912. gada Stokholmas Olimpiskajām spēlēm.[1] Kopš 1890. gada tiek aizvadīts Eiropas čempionāts, savukārt no 1973. gada — Pasaules čempionāts (garajā baseinā).
1905. gadā Latvijā ir tikuši apstiprināti Majoru Peldēšanas biedrības statūti.[2] 1851. gadā esot darbojusies peldēšanas biedrība DoucheJelgavā.[2] Pirmais Latvijas čempionāts peldēšanā ir noticis 1922. gadā.[2] 1931. gadā tikusi dibināta un 1940. gadā — slēgta Latvijas Peldēšanas savienība.[2] 1991. gadā tā tikusi atjaunota kā Latvijas Peldēšanas federācija.[2]
Sacensības peldēšanā notiek četros sporta peldēšanas veidos: brīvajā stilā, uz muguras, brasā un tauriņstilā.[1]
Kompleksajā peldēšanā sportisti vispirms veic posmu tauriņstilā, tad uz muguras, brasā un distances pēdējo posmu — brīvajā stilā. Brīvajā stilā tiek izmantots visātrākais peldēšanas veids — krauls uz krūtīm.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peldēšana.
