Peltsamā pils
| Peltsamā pils | |
|---|---|
|
Peltsamā pils mūsdienās | |
| Atrašanās vieta |
|
| Reģions | Livonija |
| Koordinātas | 58°39′19″N 25°58′37″E / 58.65528°N 25.97694°EKoordinātas: 58°39′19″N 25°58′37″E / 58.65528°N 25.97694°E |
| Veids | pils |
| Vēsture | |
| Kultūras | Livonijas |
| Piezīmes | |
| Stāvoklis | drupas |

Peltsamā ordeņa pils (igauņu: Põltsamaa ordulinnus), agrāk latviski minēta arī kā Augšpāles pils (vācu: Schloss Oberpahlen), bija viduslaiku pils Pāles upes krastā, Peltsamā pilsētas centrā, mūsdienu Jegevas apriņķī, Igaunijas centrālajā daļā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Pili uzbūvēja Livonijas ordenis 1272. gadā aizsardzības vajadzībām, bet pēc Livonijas kara no 1570. gada līdz 1578. gadam pils bija Livonijas karaļa Magnusa oficiālā rezidence. Kad 1582. gadā Krievija un Polija-Lietuva noslēdza Jamzapoļskas miera līgumu, Augšpāles pils pieminēta kā kā Polčeva (latīņu: Polczevia), krieviski Полчев.
Poļu-zviedru kara laikā 1623. gadā karalis Gustavs II Ādolfs pili atdāvināja feldmaršalam Hermanim Vrangelam, kurš Augšpāles pili pārbūvēja no viduslaiku cietokšņa uz renesanses laika mājokli, bet Lielā Ziemeļu kara laikā 1703. gadā Borisa Šeremeteva vadītais krievu karaspēks pili nodedzināja. 1750. gadā pils nonāca Voldemāra Lauva īpašumā, viņš uzsāka plašu pils pārbūvi, kuras laikā tā ieguva rokoko stila izskatu un iekārtojumu.
1786. gadā ķeizariene Katrīna II Peltsamā pilsmuižu iznomāja savam ārlaulības dēlam Aleksejam Bobrinskim, kurš apprecējās ar Tallinas komandanta Voldemāra Konrāda fon Ungerna-Šternberga meitu Annu un 1794. gadā apmetās uz dzīvi pilī. Viņš renovēja ēkas interjeru un uzcēla observatoriju pils tornī, kas vēlāk bija Strūves ģeodēziskā loka mērījumu punkts. Muižu mantoja Alekseja Bobrinska meita Marija, kura apprecējās ar kņazu Gagarinu, kura dzimtas īpašumā tā palika līdz 1919. gadam, kad notika Igaunijas agrārā reforma. 1929. gadā pili iekļāva kultūras mantojuma aizsardzībā, un 1935. gadā tā kļuva par pilsētas īpašumu.
Otrā pasaules kara laikā vācu uzbrukuma laikā 1941. gada 14. jūlijā gan Peltsamā pils, gan baznīca nodega līdz pamatiem. Pēc kara pils pagalms un drupas palika padomju armijas īpašumā līdz 1950. gadu otrajai pusei. Lielākā daļa baznīcas restaurācijas darbu pabeidza 1952. gadā, bet torni 1969. gadā.
2020. gadā sākās pils atjaunošana, 2023. gada jūnijā pils pagalmu atvēra apmeklētājiem. Pils pagalmā atrodas restorāns Oberpahlen un mākslas galerija pART. Vārtu namā ir pastāvīga ekspozīcija, septiņstāvu pils tornī atrodas skatu laukums. Āra estrādē notiek brīvdabas pasākumi, un pils kompleksā ir iespējams iznomāt telpas pasākumu organizēšanai. 2023. gadā Peltsamā pils kompleksa attīstības projekts saņēma Igaunijas Kultūras fonda Gada balvu arhitektūrā.
Galerija
[labot | labot pirmkodu]- Peltsamā pils 1800. gadā, Johana Kristofa Broces zīmējums
- Pils 19. gadsimtā
- Pils tornis ar observatoriju
- Pils marmora zāle
- Pils tornis pirms atjaunošanas (2007)
- Pilsdrupu komplekss (2007)
- Peltsamā pils un baznīca 2010. gadā
- Peltsamā pils un baznīca 2023. gadā
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Peltsamā pils.
|
| ||||||||||||||||||