Pāriet uz saturu

Peraka

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību. Par upi skatīt rakstu Peraka (upe).
Peraka
Perak
  Malaizijas štats  
Flag of Peraka
Karogs
Coat of arms of Peraka
Ģerbonis
Perakas atrašanās vieta MalaizijāPerakas atrašanās vieta Malaizijā
Galvaspilsēta Ipoha
Karaliskā galvaspilsēta Kualakansara
Valsts Karogs: Malaizija Malaizija
Platība 
 - Kopējā 20 976 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 2 496 041
 - Blīvums 119/km²
 - Etniskais sastāvs malajieši (60,9 %)
ķīnieši (27,2 %)
indieši (11,5 %)
Laika josla MST (UTC+8)
ISO 3166 kods MY-08
Mājaslapa: www.perak.gov.my
Peraka Vikikrātuvē

Peraka (malajiešu: Perak) ir viens no Malaizijas štatiem. Atrodas Rietummalaizijas ziemeļrietumos Perakas upes ielejā, robežojas ziemeļrietumos ar Pulaupinanu un Kedahu, ziemeļos — ar Taizemi, austrumos — ar Kelantanu un Pahanu, dienvidos — ar Selanoru, bet rietumos krastus apskalo Malakas šaurums. Kedahai pieder vairākas salas Malakas šaurumā, no kurām lielākā ir Pankora (21,4 km²). Pēc politiskās iekārtas Peraka ir parlamentāra konstitucionālā monarhija; tās galva kopš 2014. gada ir sultāns Nazrins Šahs. Štata galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta ir Ipoha, bet sultāna rezidence atrodas Kualakansarā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Perakas valstiskums radies 15. gadsimtā un tiek uzskatīts par otru vecāko musulmaņu karalisti Malakas pussalā. Pirmais Perakas sultāns Muzafars Šahs I, Melakas 8. sultāna Mahmuda Šaha vecākais dēls, kāpa tronī 1528. gadā. Sultanāta ekonomikas pamatā bija lauksaimniecība un alvas ieguve. 1620. gadā Peraku pakļāva Ačehas sultanāts. 1635. gadā Perakā plosījās holēras epidēmija, kurā mira lielākā daļa karaliskās dzimtas, tai skaitā troņmantinieki, kā rezultātā par Perakas sultānu tika iecelts Ačehas sultāna radinieks Radža Sulongs, kas kļuva par Muzafaru Šahu II.

Ačehas ietekme Perakā mazinājās līdz ar Nīderlandes Austrumindijas kompānijas ierašanos 17. gadsimta vidū. 1650. gadā Peraka noslēdza līgumu ar holandiešiem, kas Ačehai deva ekskluzīvas tiesības alvas tirdzniecībā, bet vēlāk alvas ieguve nonāca kompānijas rokās. 18. gadsimta pirmajā pusē Perakā noritēja pilsoņu karš starp vairākiem troņa pretendentiem, kas ievērojami kavēja valsts attīstību. 1822. gadā Perakas un Selanoras sultāni noslēdza vienošanos, kas izbeidza Nīderlandes monopoltiesības alvas tirdzniecībā Perakā. 1824. gadā kontroli pār Peraku centās iegūt Siāma, kas beidzās ar ietekmes sfēru pārdali, kā rezultātā Peraka un Selanora nonāca Britu Austrumindijas kompānijas ietekmē. 1895. gadā Peraka kļuva par Lielbritānijas protektorātu un tika iekļauta Federatīvajās Malajas valstīs, bet Pankoras sala ar piekrastes teritorijas daļu DindinguŠauruma apmetnēs.

1935. gadā Dindinga atgriezās Perakas sastāvā. 1942. gadā Peraku okupēja Japāna. 1946. gadā Peraka kļuva par Malajas Savienības daļu, bet 1948. gadā — par Malajas Federācijas daļu, kas 1957. ieguva neatkarību. 1963. gadā Peraka kļuva par Malaizijas štatu.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]