Pāriet uz saturu

Pereslavļa-Zaļeska

Vikipēdijas lapa
Pereslavļa-Zaļeska
pilsēta
Переславль-Залесский
Pereslavļa-Zaļeska
Karogs: Pereslavļa-Zaļeska
Karogs
Ģerbonis: Pereslavļa-Zaļeska
Ģerbonis
Pereslavļa-Zaļeska (Krievijas Eiropas daļa)
Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska (Jaroslavļas apgabals)
Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska (Krievija)
Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska
Koordinātas: 56°44′17″N 38°51′22″E / 56.73806°N 38.85611°E / 56.73806; 38.85611Koordinātas: 56°44′17″N 38°51′22″E / 56.73806°N 38.85611°E / 56.73806; 38.85611
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Jaroslavļas apgabals
Dibināta 1152.
Administrācija
  Tips Pilsētas dome
  Mērs Dmitrijs Zjabļitskis
Platība
  Kopējā 23,01 km2
Augstums 142 m
Iedzīvotāji (2025)[1]
  kopā 35 956
  blīvums 1 822/km²
Laika josla MSK (UTC+4)
Mājaslapa www.admpereslavl.ru
Pereslavļa-Zaļeska Vikikrātuvē

Pereslavļa-Zaļeska (krievu: Переславль-Залесский), agrāk Perejaslavļa-Zaļeska (krievu: Переяславль-Залесский), ir Jaroslavļas apgabala pilsēta Krievijā, pie MaskavasJaroslavļas šosejas. Pilsēta atrodas Pļeščejevas ezera dienvidaustrumu krastā, uz Trubežas upes ietekas.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētu 1152. gadā dibināja Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs ar mērķi padarīt to par Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju jeb Zaļesjes (krievu: Залесская земля — "Aizmežu zemes") galvaspilsētu.[2] Netālās Kļeščinas pilsētas iedzīvotāji tika pārvesti uz jaundibināto Pereslavļu-Zaļesku.

Starp 1175. un 1302. gadu Pereslavļa-Zaļeska bija kņazistes galvaspilsēta. Pēc Pereslavļas kņaza Ivana, kuram nebija pēcnācēju, nāves 1302. gadā to pakļāva Maskavas kņazi.[3]

Starp 13. un 15. gadsimtu pilsētu vairākkārt izpostīja mongoļi un tatāri. Juku laikos no 1611. līdz 1612. gadam pilsētu ieņēma Polijas—Lietuvas karaspēks.[4]

No 1688. līdz 1693. gadam cars Pēteris I Pļeščejevas ezerā uzbūvējis savu "jautro flotili" izklaidei. 1708. gadā Pereslavļa-Zaļesku iekļāva Maskavas guberņas sastāvā.[5]

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Pereslavļa-Zaļeska atrodas Jaroslavļas apgabala dienvidos, netālu no robežas ar Maskavas apgabalu. Pilsēta atrodas 140 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas un 123 km uz dienvidrietumiem no Jaroslavļas.

Pereslavļā-Zaļeskā ir mitrs, mērens klimats — garas un aukstas ziemas, īsas, siltas un mitras vasaras. Vidējā temperatūra svārstās no -12 °C janvārī līdz +18 °C jūlijā.

Pereslavļa-Zaļeska (1921–) meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 7.1
(44.8)
7.7
(45.9)
19.6
(67.3)
25.8
(78.4)
32.8
(91)
34.8
(94.6)
35.7
(96.3)
35.2
(95.4)
30.1
(86.2)
25.1
(77.2)
14.3
(57.7)
8.5
(47.3)
35.7
(96.3)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −5.2
(22.6)
−4.1
(24.6)
1.9
(35.4)
10.7
(51.3)
18.4
(65.1)
21.6
(70.9)
24.0
(75.2)
21.8
(71.2)
15.7
(60.3)
8.0
(46.4)
0.5
(32.9)
−3.6
(25.5)
9.14
(48.45)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −7.9
(17.8)
−7.5
(18.5)
−2.3
(27.9)
5.5
(41.9)
12.4
(54.3)
16.1
(61)
18.5
(65.3)
16.4
(61.5)
11.1
(52)
4.9
(40.8)
−1.7
(28.9)
−5.8
(21.6)
4.98
(40.96)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −10.7
(12.7)
−10.5
(13.1)
−5.7
(21.7)
1.0
(33.8)
7.3
(45.1)
11.2
(52.2)
13.6
(56.5)
11.8
(53.2)
7.5
(45.5)
2.5
(36.5)
−3.7
(25.3)
−8.1
(17.4)
1.35
(34.42)
Zemākā temperatūra °C (°F) −38.2
(−36.8)
−35.6
(−32.1)
−29.0
(−20.2)
−19.4
(−2.9)
−5.5
(22.1)
−0.6
(30.9)
4.5
(40.1)
0.8
(33.4)
−6.8
(19.8)
−16.4
(2.5)
−26.6
(−15.9)
−43.7
(−46.7)
−43.7
(−46.7)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 44.9
(1.768)
33.8
(1.331)
31.8
(1.252)
33.6
(1.323)
51.4
(2.024)
76.7
(3.02)
75.8
(2.984)
65.4
(2.575)
58.6
(2.307)
64.2
(2.528)
47.5
(1.87)
44.3
(1.744)
628
(24.726)
Avots: pogoda.ru.net[6]

Izglītība un zinātne

[labot | labot pirmkodu]

No 1992. līdz 2017. gadam pilsētā darbojās Pereslavļas Universitāte, taču tā bankrotēja un tika likvidēta.

Arhitektūra

[labot | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi:

  • Pestītāja katedrāle (celta no 1152. līdz 1157. gadam)
  • Svētā Nikolaja klosteris (celts 14. gadsimtā)
  • Ņikitska klosteris
Gludekļu muzejs Pereslavļā-Zaļeskā

Pilsētā atrodas arī vairāki muzeji:

  • Gludekļu muzejs
  • Katlu muzejs
  • Tvaika dzinēju muzejs
  • Pētera I flotiles muzejs

Ievērojami cilvēki

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Q133797648.
  2. Ryan Ver Berkmoes. Russia, Ukraine & Belarus (2nd izd.). Melbourne : Lonely Planet, 2000. 271. lpp. ISBN 9780864427137.
  3. Robert Auty, Dimitri Obolensky. Companion to Russian Studies: Volume 1: An Introduction to Russian History (angļu). Cambridge University Press, 1976. 83. lpp. ISBN 978-0-521-28038-9.
  4. Brumfield, W. «The extraordinary revival of the Convent of St. Theodore in Pereslavl-Zalessky». Russia Beyond the Headlines, 2019-08-09. Skatīts: 2020-01-29.
  5. Указ об учреждении губерний и о росписании к ним городов Veidne:In lang
  6. «Климат Переславля-Залесского» (Russian). Skatīts: 2022. gada 29. decembris.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]