Pereslavļa-Zaļeska
Pereslavļa-Zaļeska | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Переславль-Залесский | |||
![]() | |||
| |||
Koordinātas: 56°44′17″N 38°51′22″E / 56.73806°N 38.85611°EKoordinātas: 56°44′17″N 38°51′22″E / 56.73806°N 38.85611°E | |||
Valsts |
![]() | ||
Apgabals | Jaroslavļas apgabals | ||
Dibināta | 1152. | ||
Administrācija | |||
• Tips | Pilsētas dome | ||
• Mērs | Dmitrijs Zjabļitskis | ||
Platība | |||
• Kopējā | 23,01 km2 | ||
Augstums | 142 m | ||
Iedzīvotāji (2018)[1] | |||
• kopā | 38 649 | ||
• blīvums | 1 822/km² | ||
Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
Mājaslapa |
www | ||
![]() |
Pereslavļa-Zaļeska (krievu: Переславль-Залесский), agrāk Perejaslavļa-Zaļeska (krievu: Переяславль-Залесский), ir Jaroslavļas apgabala pilsēta Krievijā, pie Maskavas – Jaroslavļas šosejas. Pilsēta atrodas Pļeščejevas ezera dienvidaustrumu krastā, uz Trubežas upes ietekas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu 1152. gadā dibināja Kijivas lielkņazs Jurijs Dolgorukijs ar mērķi padarīt to par Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju jeb Zaļesjes (krievu: Залесская земля — "Aizmežu zemes") galvaspilsētu.[2] Netālās Kļeščinas pilsētas iedzīvotāji tika pārvesti uz jaundibināto Pereslavļu-Zaļesku.
Starp 1175. un 1302. gadu Pereslavļa-Zaļeska bija kņazistes galvaspilsēta. Pēc Pereslavļas kņaza Ivana, kuram nebija pēcnācēju, nāves 1302. gadā to pakļāva Maskavas kņazi.[3]
Starp 13. un 15. gadsimtu pilsētu vairākkārt izpostīja mongoļi un tatāri. Juku laikos no 1611. līdz 1612. gadam pilsētu ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks.[4]
No 1688. līdz 1693. gadam cars Pēteris I Pļeščejevas ezerā uzbūvējis savu "jautro flotili" izklaidei. 1708. gadā Pereslavļa-Zaļesku iekļāva Maskavas guberņas sastāvā.[5]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pereslavļa-Zaļeska atrodas Jaroslavļas apgabala dienvidos, netālu no robežas ar Maskavas apgabalu. Pilsēta atrodas 140 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas un 123 km uz dienvidrietumiem no Jaroslavļas.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pereslavļā-Zaļeskā ir mitrs, mērens klimats — garas un aukstas ziemas, īsas, siltas un mitras vasaras. Vidējā temperatūra svārstās no -12°C janvārī līdz +18°C jūlijā.
Pereslavļa-Zaļeska (1921–) meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
Augstākā temperatūra °C (°F) | 7.1 (44.8) |
7.7 (45.9) |
19.6 (67.3) |
25.8 (78.4) |
32.8 (91) |
34.8 (94.6) |
35.7 (96.3) |
35.2 (95.4) |
30.1 (86.2) |
25.1 (77.2) |
14.3 (57.7) |
8.5 (47.3) |
35.7 (96.3) |
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | −5.2 (22.6) |
−4.1 (24.6) |
1.9 (35.4) |
10.7 (51.3) |
18.4 (65.1) |
21.6 (70.9) |
24.0 (75.2) |
21.8 (71.2) |
15.7 (60.3) |
8.0 (46.4) |
0.5 (32.9) |
−3.6 (25.5) |
9.14 (48.45) |
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | −7.9 (17.8) |
−7.5 (18.5) |
−2.3 (27.9) |
5.5 (41.9) |
12.4 (54.3) |
16.1 (61) |
18.5 (65.3) |
16.4 (61.5) |
11.1 (52) |
4.9 (40.8) |
−1.7 (28.9) |
−5.8 (21.6) |
4.98 (40.96) |
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −10.7 (12.7) |
−10.5 (13.1) |
−5.7 (21.7) |
1.0 (33.8) |
7.3 (45.1) |
11.2 (52.2) |
13.6 (56.5) |
11.8 (53.2) |
7.5 (45.5) |
2.5 (36.5) |
−3.7 (25.3) |
−8.1 (17.4) |
1.35 (34.42) |
Zemākā temperatūra °C (°F) | −38.2 (−36.8) |
−35.6 (−32.1) |
−29.0 (−20.2) |
−19.4 (−2.9) |
−5.5 (22.1) |
−0.6 (30.9) |
4.5 (40.1) |
0.8 (33.4) |
−6.8 (19.8) |
−16.4 (2.5) |
−26.6 (−15.9) |
−43.7 (−46.7) |
−43.7 (−46.7) |
Nokrišņu daudzums mm (collas) | 44.9 (1.768) |
33.8 (1.331) |
31.8 (1.252) |
33.6 (1.323) |
51.4 (2.024) |
76.7 (3.02) |
75.8 (2.984) |
65.4 (2.575) |
58.6 (2.307) |
64.2 (2.528) |
47.5 (1.87) |
44.3 (1.744) |
628 (24.726) |
Avots: pogoda.ru.net[6] |
Izglītība un zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1992. līdz 2017. gadam pilsētā darbojās Pereslavļas Universitāte, taču tā bankrotēja un tika likvidēta.
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētā atrodas daudzi nozīmīgi arhitektūras pieminekļi:
- Pestītāja katedrāle (celta no 1152. līdz 1157. gadam)
- Svētā Nikolaja klosteris (celts 14. gadsimtā)
- Ņikitska klosteris
-
Svētā Nikolaja klosteris
-
Pestītāja katedrāle
-
Gaisa baloni virs Ņikitska klostera
Muzeji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pilsētā atrodas arī vairāki muzeji:
- Gludekļu muzejs
- Katlu muzejs
- Tvaika dzinēju muzejs
- Pētera I flotiles muzejs
Ievērojami cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aleksandrs Ņevskis (1221–1263), kņazs un svētais;
- Dmitrijs Mirimanovs (1861–1945), matemātiķis;
- Dmitrijs Kardovskis (1866–1943), mākslinieks un scenogrāfs;
- Leonīds Kurčevskis (1890–1937), ieroču ražotājs;
- Mihails Koškins (1898-1940), izveidojis T-34 tanku.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «26. Численность постоянного населения Российской Федерации по муниципальным образованиям на 1 января 2018 года». Federālais Valsts statistikas dienests. Skatīts: 23 janvāris 2019.
- ↑ Ryan Ver Berkmoes. Russia, Ukraine & Belarus (2nd izd.). Melbourne : Lonely Planet, 2000. 271. lpp. ISBN 9780864427137.
- ↑ Robert Auty, Dimitri Obolensky. Companion to Russian Studies: Volume 1: An Introduction to Russian History (angļu). Cambridge University Press, 1976. 83. lpp. ISBN 978-0-521-28038-9.
- ↑ Brumfield, W. «The extraordinary revival of the Convent of St. Theodore in Pereslavl-Zalessky». Russia Beyond the Headlines, 2019-08-09. Skatīts: 2020-01-29.
- ↑ Указ об учреждении губерний и о росписании к ним городов Veidne:In lang
- ↑ «Климат Переславля-Залесского» (Russian). Skatīts: 2022. gada 29. decembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pereslavļa-Zaļeska.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Oficiālā tīmekļa vietne
- Audio guide to Pereslavl-Zalessky tourismpereslavl.ru
- Guide to Pereslavl
- Peter the Great's small boats (PDF)
- Railway museum at Pereslavl-Zalessky (narrow gauge)
- Lakeside idylls at Pereslavl-Zalessky Arhivēts July 11, 2012, Wayback Machine vietnē.
- Guide to Golden Ring of Russia
- Guide to Pereslavl-Zalessky
|
|