Pesimisms ir garīga attieksme, kurā no konkrētas situācijas tiek paredzēts nevēlams iznākums. Pesimisti parasti kopumā koncentrējas uz dzīves negatīvajiem aspektiem. Bieži uzdots jautājums, lai pārbaudītu pesimismu, ir: "Vai glāze ir pustukša vai līdz pusei pilna?". Šādā situācijā pesimists uzskata, ka glāze ir pustukša vai ekstremālos gadījumos pilnīgi tukša, savukārt optimists uzskata, ka glāze ir līdz pusei pilna. Visā vēsturē pesimistiskajai nosliecei ir bijusi ietekme uz visām galvenajām domāšanas jomām.[1]
Termins "pesimisms" ir atvasināts no latīņu vārda pessimus (‘sliktākais’). Pirmo reizi to lietoja jezuītu kritiķi, analizējot Voltēra 1759. gada romānu "Kandids jeb Optimisms". Voltērs satīriski attēloja Leibnica filozofiju, kurš apgalvoja, ka šī ir "vislabākā (optimālā) no visām iespējamām pasaulēm". Uzbrukumos Voltēram Revue de Trévoux jezuīti apsūdzēja viņu pesimismā.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pesimisms.
