Pāriet uz saturu

Petrs Fiala

Vikipēdijas lapa
Petrs Fiala
Petr Fiala
Petrs Fiala 2022. gadā
Čehijas premjerministrs
Amatā
2021. gada 17. decembris  2025. gada 15. decembris
Prezidents Milošs Zemans
Petrs Pavels
Priekštecis Andrejs Babišs
Pēctecis Andrejs Babišs

Dzimšanas dati 1964. gada 1. septembrī (62 gadi)
Valsts karogs: Čehoslovākija Brno, Čehoslovākija
Politiskā partija Pilsonisko demokrātu partija
(kopš 2013. gada)
Bērni 3
Profesija politiķis, politikas zinātnieks
Augstskola Masarika Universitāte
Kārļa Universitāte

Petrs Fiala (čehu: Petr Fiala, dzimis 1964. gada 1. septembrī) ir čehu politiķis un politikas zinātnieks. No 2021. līdz 2025. gadam bija Čehijas premjerministrs. Gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja Andrejs Babišs. No 2014. līdz 2026. gada janvārim vadīja liberāli konservatīvo Pilsonisko demokrātu partiju (ODS). No 2012. līdz 2013. gadam bijis Čehijas izglītības, jauniešu un sporta ministrs.

Viņa uzskatus raksturo kā sociāli konservatīvus.[1][2][3]

Politiskā karjera

[labot | labot pirmkodu]

Pirms iesaistīšanās politikā Petrs Fiala bija Brno Masarika Universitātes rektors. 2021. gada parlamenta vēlēšanās Fiala pārstāvēja centriski labējos proeiropeiskos un prorietumnieciskos spēkus. Viņa programma bija vērsta uz fiskālo atbildību un ciešākām attiecībām ar NATO. Šī alianse pārspēja sākotnējās aptaujas un ieguva vislielāko balsu skaitu vēlēšanās, lai gan tai bija par vienu vietu mazāk parlamentā nekā otrajā vietā esošajai partijai ANO 2011. Viņa vadītā alianse Spolu noslēdza sadarbības līgumu ar Pirātu partiju, kopā iegūstot vairākumu ar 108 no 200 vietām. Viņu par premjerministru iecēla prezidents Milošs Zemans 2021. gada 28. novembrī, un Fialas valdība stājās amatā 17. decembrī. Viņš kļuva par trešo vecāko cilvēku šajā amatā, kā arī par pirmo premjerministru ar politoloģijas izglītību un pirmo no Brno.

Fiala amatā nāca ar solījumu stabilizēt valsts augošo parādu un veikt reformas, taču viņa premjerēšanas pirmajos mēnešos sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņa valdība sniedza palīdzību Ukrainai un atvēra Čehijas robežas lielākajam Ukrainas bēgļu skaitam uz iedzīvotāju skaitu Eiropā.[4] Fiala ieviesa sankcijas pret Krieviju un aicināja liegt Krievijas pilsoņiem ceļot uz Eiropas Savienību. Gazas kara laikā viņš pauda stingru atbalstu Izraēlai.[5]

Fialas valdība saskārās ar pieaugošo inflāciju, reālās algas samazināšanos, bažām par ekonomiku un globālo enerģētikas krīzi.[6] Visa viņa termiņa laikā valdības atbalsta reitings ir bijis zems — aptuveni 20% robežās.[7]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. Hana Mazancová. «Noblesní pán, který umí bouchnout do stolu. Kdo je další český premiér a jak si bude počínat?». Deník N (čehu), 2021-09-23. Skatīts: 2025-07-11.
  2. «„Přirozená“ rodina, homofobie, právo na názor a Petr Fiala». www.heroine.cz (čehu). Skatīts: 2025-07-11.
  3. «New Czech government mulls appointment of EU minister - Euractiv». www.euractiv.com (en-GB). Skatīts: 2025-07-11.
  4. «Regional Refugee Response Plan for the Ukraine Situation - Inter-Agency Operational Update: Czech Republic, March - June 2022 - Czechia | ReliefWeb». reliefweb.int (angļu). 2022-07-15. Skatīts: 2025-07-11.
  5. ČTK. «Public figures say Czech Government is ignoring the fundamental rights of millions of Palestinians, Government says it will not change its unqualified support for Israel». Romea.cz - Everything about Roma in one place (čehu), 2024-02-07. Skatīts: 2025-07-11.
  6. «Fiala’s government halfway through its term: security reinforcement overshadowed by economic problems». OSW Centre for Eastern Studies (angļu). 2024-02-16. Skatīts: 2025-07-11.
  7. Jan Červenka, Centrum pro výzkum veřejného mínění AVČR. «Politicians, Political institutions». Centrum pro výzkum veřejného mínění (CVVM) (en-gb). Skatīts: 2025-07-11.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]