Pfalcas Fridrihs

Pfalcas Fridrihs Fridrich Falcký (čehu) Friedrich V. (vācu)
Pfalcas Fridrihs
Pfalcas pfalcgrāfs un kūrfirsts
Amatā 1610. gada 16. septembrī — 1623. gada 23. februārī
Priekštecis	Frīdrihs IV
Pēctecis	Kārlis I Ludvigs
Bohēmijas karalis
Amatā 1619. gada 26. augustā — 1620. gada 8. novembrī (kronēts 1619. gada 4. novembrī)
Priekštecis	Matiāss
Pēctecis	Ferdinands II
Dzimšanas dati	1596. gada 26. augustā pie Ambergas, Augšpfalca (tagad Bavārija, Vācija)
Miršanas dati	1632. gada 29. novembrī Mainca (tagad Reinzeme-Pfalca, Vācija)
Dinastija	Vitelsbahi
Tēvs	Frīdrihs IV
Māte	Nasavas Luīze Juliāna, Orānas dinastija
Dzīvesbiedrs(-e)	Bohēmijas Elizabete, Stjuartu dinastija
Bērni	13 bērni, to skaitā Kārlis I Ludvigs, Pfalcas Ruprehts, Hanoveres Sofija
Reliģija	protestantisms

Pfalcas Fridrihs (čehu: Fridrich Falcký, vācu: Friedrich I., dzimis 1596. gada 26. augustā, miris 1632. gada 29. novembrī) bija Pfalcas pfalcgrāfs un kūrfirsts no 1610. līdz 1623. gadam (šādā kontekstā pazīstams kā Frīdrihs VI) un Bohēmijas karalis no 1619. līdz 1620. gadam. Īsās valdīšanas dēļ saukts arī par Ziemas karali (čehu: Zimní král, čehu: Winterkönig). Intelektuālis, mistiķis un kalvinists.

1618. gadā Bohēmijas protestanti sacēlās pret katolisko Hābsburgu imperatoru Ferdinandu II Hābsburgu. Tā kā Pfalcas Fridrihs bija Protestantu līgas līderis, bohēmieši piedāvāja troni viņam. Pfalcas Fridrihs piekrita un tas kļuva par iemeslu sākt vienu no visiznīcinošākajiem kariem Eiropas vēsturē — Trīsdesmitgadu karu. Fridriha sievastēvs, Anglijas karalis Džeimss I Stjuarts neatbalstīja Fridriha troņa tīkojumus, arī citi Vācijas protestantiskie valdnieki neatbalstīja Fridrihu. Pfalcas Fridriha valdīšana beidzās 1620. gada 8. novembrī līdz ar sakāvi Baltā Kalna kaujā, kuras rezultātā smagi tika sakauti Bohēmijas protestanti. Fridriham tika atņemta arī dzimtā Pfalcas kūrfirstiste un lielāko daļu atlikušā mūža viņš nodzīvoja trimdā Holandē.