Pielaide (inženierija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pielaide (vispārīgi apzīmē ar T no franču tolérance) inženierijā ir starpība starp lielāko un mazāko novirzes robežvērtību. Novirze ir reālās parametra vērtības atšķirība no uzdotās parametra vērtības: nominālā izmēra, masas vai citiem parametriem. Pielaide var tikt uzstādīta izstrādājumu ģeometriskajiem izmēriem — ģeometriskā pielaide, kā arī mehāniskajām, fiziskajām, ķīmiskajām īpašībām — funkcionālā pielaide. Pieļaujama ir jebkura parametra vērtība, kas ietilpst ar pielaidi noteiktajā intervālā.

Nosakot pielaides kādam izstrādājumam, jāievēro, ka jo mazākas pielaides noteiktas šim izstrādājumam, jo lielākas būs tā ražošanas izmaksas, taču jo mazāka pielaide, jo augstāka būs salāgojumu precizitāte, kas parasti nodrošina labākus ekspluatācijas rādītājus.

Pielaides lauks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pielaides tiek attēlotas grafiski ar pielaižu laukiem. Horizontāli tiek novilkta nulles līnija, kas atbilst nominālizmēram, no tās nogriežņu veidā tiek atliktas izmēru novirzes: pozitīvās virs nulles līnijas, negatīvās — apakš tās. Zona starp augšējo un apakšējo novirzi ir pielaides lauks. Šo lauku nosaka pielaides lielums un tās novietojums attiecībā pret nominālizmēru. Pielaides lauks tiek zīmēts mērogā, noviržu lielumi tiek uzrādīti mikrometros.

Kvalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmēru precizitāti gludos salāgojumos nosaka kvalitātes, kurās pielaides mainās pēc noteikta likuma atkarībā no nominālā diametra. (Vītņotiem salāgojumiem u.c. pastāv precizitātes klases) Katrai kvalitātei ir savs savs kārtas numurs, jo tas lielāks, jo lielāka pielaide. Kvalitāšu pielaides apzīmē ar burtiem IT kopā ar kvalitātes numuru, piemēram, IT2.

Pielaides lielumu no 5. līdz 18. kvalitātei nosaka pēc formulas , kur i (nominālizmēriem līdz 500 mm i mazais, virs 500 mm — I lielais) ir pielaides vienība, a ir pielaides vienību skaits — katrai kvalitātei pastāvīgs lielums. Pielaides vienība izsaka pielaides atkarību no nominālizmēra, izmēriem līdz 500 mm (μm), izmēriem virs 500 mm (μm), kur Dm ir intervāla ģeometriskais vidējais diametrs (mm).

Virsmas formas un novietojuma pielaide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsmu formu un novietojumu pielaides
Pielaižu grupa Pielaides veids Apzīmējums
Formas pielaides Taisnumam Rectitude.png
Plakanumam Planeite.svg
Apaļumam Circularite.svg
Cilindriskumam Cylindricite.png
Garenšķēluma profilam Dpps.svg
Novietojuma pielaides Paralelitātei Parallelisme.svg
Perpendikularitātei Perpendicularite.svg
Slīpumam Inclinaison.png
Asu sakritībai Coaxialite.svg
Simetrijai Symetrie.png
Pozicionējumam Localisation.svg
Asu krustošanai Dpo.svg
Formas un novietojuma pielaides Radiālai vai galavirsmas sišanai, sišanai dotajā virzienā Battement simple.svg
Pilnai radiālai vai galavirsmas sišanai Battement total.png
Profila formai Forme ligne.png
Virsmas formai Forme surface.png

Virsmu novietojuma pielaides var būt atkarīgas vai neatkarīgas. Novietojuma atkarīgās pielaides lielums mainās atkarībā no salāgojamo virsmu faktiskajiem izmēriem. Neatkarīgā pielaide ir nemainīga visām viena nosaukuma detaļām un nav atkarīga no salāgojamo virsmu faktiskajiem izmēriem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]