Pielaide (inženierija)

Pielaide inženierijā ir starpība starp lielāko un mazāko novirzes robežvērtību. Novirze ir reālās parametra vērtības atšķirība no uzdotās parametra vērtības: nominālā izmēra, masas vai citiem parametriem. Pielaide var tikt uzstādīta izstrādājumu ģeometriskajiem izmēriem — ģeometriskā pielaide, kā arī mehāniskajām, fiziskajām, ķīmiskajām īpašībām — funkcionālā pielaide. Pieļaujama ir jebkura parametra vērtība, kas ietilpst ar pielaidi noteiktajā intervālā. Parasti ar pielaides jēdzienu saprot ģeometrisko pielaidi.

Nosakot pielaides kādam izstrādājumam, jāievēro, ka jo mazākas pielaides noteiktas šim izstrādājumam, jo lielākas būs tā ražošanas izmaksas, taču jo mazāka pielaide, jo augstāka būs salāgojumu precizitāte, kas parasti nodrošina labākus ekspluatācijas rādītājus.

Pielaides lauks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apzīmējumi:

nominālizmērs 0
pielaide T (no franču tolérance)
lielākais izmērs aptveramai virsmai (vārpstai) l_max (garums), d_max (diametrs)
lielākais izmērs aptverošai virsmai (urbumam) L_max, D_max
mazākais izmērs vārpstai l_min, d_min
mazākais izmērs urbumam L_min, D_min
augšējā robežnovirze vārpstai es (no franču écart supérieur)
augšējā robežnovirze urbumam ES
apakšējā robežnovirze vārpstai ei (no franču écart inférieur)
apakšējā robežnovirze urbumam EI

Pielaides tiek attēlotas grafiski ar pielaižu laukiem. Horizontāli tiek novilkta nulles līnija, kas atbilst nominālizmēram, no tās nogriežņu veidā tiek atliktas izmēru novirzes: pozitīvās virs nulles līnijas, negatīvās — apakš tās. Zona starp augšējo un apakšējo robežnovirzi ir pielaides lauks. Šo lauku nosaka pielaides lielums un tās novietojums attiecībā pret nominālizmēru (robežpielaides var būt novietotas pretējās pusēs no nulles līnijas un var arī abas atrasties vienā pusē). Pielaides lauks tiek zīmēts mērogā, noviržu lielumi tiek uzrādīti mikrometros.

Kvalitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kvalitāšu grupas
Kvalitātes	01 0 1 2 3 4	5 6 7 8 9 10 11	12 13 14 15 16 17 18
Izmantošana	mērinstrumenti, kalibri	saistītie izmēri: salāgojamo detaļu izmēri	brīvie izmēri: nesalāgojamo detaļu, sagatavju izmēri
Iegūšanas piemēri	lepēšana, honēšana	frēzēšana, virpošana	kalšana, velmēšana

Izmēru precizitāti nosaka kvalitātes, kurās pielaides mainās pēc noteikta likuma atkarībā no nominālā diametra. (Vītņotiem salāgojumiem u.c. pastāv precizitātes klases.) Katrai kvalitātei ir savs savs kārtas numurs, jo tas lielāks, jo lielāka pielaide. Kvalitāšu pielaides apzīmē ar burtiem IT (angļu international tolerance) kopā ar kvalitātes numuru, piemēram, IT2. Ir noteiktas 20 kvalitātes. Pielaides lielumu no 5. līdz 18. kvalitātei nosaka pēc formulas $IT=i\cdot a$ , kur i (nominālizmēriem līdz 500 mm i mazais, virs 500 mm — I lielais) ir pielaides vienība, a ir pielaides vienību skaits — katrai kvalitātei pastāvīgs lielums. Pielaides vienība izsaka pielaides atkarību no nominālizmēra, izmēriem līdz 500 mm $i=0,45{\sqrt[{3}]{D_{m}}}+0,001D_{m}$ (μm), izmēriem virs 500 mm $I=0,004D_{m}+2,1$ (μm), kur D_m ir intervāla ģeometriskais vidējais diametrs (mm).

Virsmas formas un novietojuma pielaide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsmu formu un novietojumu pielaides
Pielaižu grupa	Pielaides veids	Apzīmējums
Formas pielaides	Taisnumam
	Plakanumam
	Apaļumam
	Cilindriskumam
	Garenšķēluma profilam
Novietojuma pielaides	Paralelitātei
	Perpendikularitātei
	Slīpumam
	Asu sakritībai
	Simetrijai
	Pozicionējumam
	Asu krustošanai
Formas un novietojuma pielaides	Radiālai vai galavirsmas sišanai, sišanai dotajā virzienā
	Pilnai radiālai vai galavirsmas sišanai
	Profila formai
	Virsmas formai

Virsmu novietojuma pielaides var būt atkarīgas vai neatkarīgas. Novietojuma atkarīgās pielaides lielums mainās atkarībā no salāgojamo virsmu faktiskajiem izmēriem. Neatkarīgā pielaide ir nemainīga visām viena nosaukuma detaļām un nav atkarīga no salāgojamo virsmu faktiskajiem izmēriem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]