Piepes
Piepes ir nesistemātiska bazīdijsēņu grupa, kuru atšķir pēc vizuālā izskata. Šīs sēnes parasti attīstās uz koksnes, īpaši koku stumbriem, kuru noārda, retāk uz augsnes, parasti ar stobriņveida himenoforu un izliektiem, sēdošiem vai cepurītēm līdzīgiem augļķermeņiem, ar gaļīgu līdz cietu (ādainu, korķainu, koksnainu) mīkstumu. Cepurīšu sēnēm līdzīgās uz augsnes augošās piepes atšķiras no beku dzimtas stobriņu sēnēm ar cietu mīkstumu un bieži vien daudzgadīgiem augļķermeņiem. Sākotnēji šī grupa tika uzskatīta par sistemātisku grupu (piepjusēņu jeb poliporu dzimta), bet kopš 19. gadsimta beigām šo interpretāciju uzskata par mākslīgu, lai gan tā saglabājās līdz pat 1950. gadiem. Termins "piepes" pašlaik netiek uzskatīts par taksonomisku, bet gan par morfoloģisku (izskatu aprakstošu) terminu. Pie piepēm pieskaita arī sīkpiepes, kurām ir nelieli izmēri un parasti gluda augļķermeņa apakšdaļa, un klājpiepes, kuras noklāj virsmu plašā, pamazām saplaisājošā slānī.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piepes ievērojami atšķiras pēc savas morfoloģijas. To morfoloģija lielā mērā ir atkarīga no to atrašanās vietas uz to substrāta. Lielākajai daļai piepju ir stobriņi, lai gan ir zināmas piepes ar citiem himenoforu veidiem. Tām ir dažādas ārējās formas (no saplacinātām līdz naga formām), tās atšķiras pēc piestiprināšanās veida pie substrāta un pēc augļķermeņa lieluma (dažas var sasniegt vairāku kilogramu svaru un līdz pat 1,5 metriem diametrā).
Pārtika un medicīna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gandrīz visas piepes ir pārāk cietas ēšanai pat jaunībā (pazīstams izņēmums ir parastā sērpiepe, kuras dzeltenie augļķermeņi bieži atrodami uz pilsētu kokiem), taču no tām gatavo uzlējumus, pulverus un citus garšas vai ārstniecības līdzekļus. Ziemeļaustrumu Eiropā dziedniecībā populāra ir melnā spulgpiepe (čaga).
Biežākās un pazīstamākās Latvijas piepes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apšu cietpiepe (Phellinus tremulae)[1]
- Augļukoku cietpiepe (Phellinus pomaceus)[2]
- Bērzu lapiņpiepe (Lenzites betulina)[3]
- Brūnā bērzupiepe (Fomitopsis betulina)[4]
- Egļu cietpiepe (Porodaedalea chrysoloma)[5]
- Gludā cietpiepe (Phellinus laevigatus)[6]
- Īstā posapiepe (Fomes fomentarius)[7]
- Kļavu apaļpore (Oxyporus populinus)[8]
- Korķainā ozolpiepe (Fomitopsis quercina)[9]
- Lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum)[10]
- Melnā samtpiepe (Ischnoderma benzoinum)[11]
- Melnā spulgpiepe (Inonotus obliquus)[12]
- Parastā aitupiepe (Albatrellus ovinus)[13]
- Parastā aknene (Fistulina hepatica)[14]
- Parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola)[15]
- Parastā cinobrpiepe (Pycnoporus cinnabarinus)[16]
- Parastā labirintpiepe (Daedaleopsis confragosa)[17]
- Parastā plakanpiepe (Ganoderma applanatum)[18]
- Parastā sērpiepe (Laetiporus sulphureus)[19]
- Parastā sētaspiepe (Gloeophyllum sepiarium)[20]
- Priežu cietpiepe (Porodaedalea pini)[21]
- Raibā tauriņpiepe (Trametes versicolor)[22]
- Sarainā sīkpiepe (Stereum hirsutum)[23]
- Sarainā tauriņpiepe (Trametes hirsuta)[24]
- Smaržīgā sētaspiepe (Gloeophyllum odoratum)[25]
- Šveinica filcene (Phaeolus schweinitzii)[26]
- Zvīņainā kātiņpiepe (Cerioporus squamosus)[27]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas sēnes - apšu cietpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - augļukoku cietpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - bērzu lapiņpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Piptoporus betulinus - brūnā bērzupiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - egļu cietpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - gludā cietpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - īstā posapiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - kļavu apaļpore». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - korķainā ozolpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Ganoderma lucidum - lakas plakanpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - melnā samtpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Inonotus obliquus - melnā spulgpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Albatrellus ovinus - parastā aitupiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Fistulina hepatica - parastā aknene». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - parastā apmalpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Pycnoporus cinnabarinus - parastā cinobrpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - parastā labirintpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Ganoderma applanatum - parastā plakanpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Laetiporus sulphureus - parastā sērpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - parastā sētaspiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - priežu cietpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - raibā tauriņpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - sarainā sīkpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - sarainā tauriņpiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Latvijas sēnes - smaržīgā sētaspiepe». www.senes.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Phaeolus schweinitzii - Šveinica filcene». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
- ↑ «Polyporus squamosus - zvīņainā kātiņpiepe». www.fungi.lv. Skatīts: 2025-09-30.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piepes.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)