Piezīmes no Mirušo nama
| "Piezīmes no Mirušo nama" | |
|---|---|
 Darba pirmais izdevums | |
| Autors(-i) | Fjodors Dostojevskis |
| Oriģinālais nosaukums | Записки из Мёртвого дома |
| Valsts | Krievijas Impērija |
| Valoda | krievu |
| Žanrs(-i) | dokumentālā proza, romāns |
| Izdota | 1861–1862 |
"Piezīmes no Mirušo nama" (krievu: Записки из Мёртвого дома) ir krievu rakstnieka Fjodora Dostojevska dokumentālās prozas darbs ar romāna iezīmēm, kas balstīts uz autora personīgo pieredzi katorgā.
Darbs tapis pēc Dostojevska atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā un pirmoreiz publicēts 1861.–1862. gadā žurnālā Vremja. Tajā atainota dzīve Omskas cietumā, kur rakstnieks pavadīja četrus gadus pēc notiesāšanas par dalību Petraševska pulciņā.
Stāstījums veidots kā it kā fiktīva notiesātā Aleksandra Gorjančikova piezīmes, kas ļāva autoram apiet cenzūru un vienlaikus saglabāt dokumentālu ticamību. Darbā detalizēti aprakstīta ieslodzīto ikdiena, savstarpējās attiecības, ciešanas un morālās deformācijas, kā arī cilvēcības saglabāšana visnežēlīgākajos apstākļos.
“Piezīmes no Mirušo nama” iezīmē būtisku pavērsienu Dostojevska daiļradē. Šajā darbā skaidri formulējas viņa interese par vainas, soda, ciešanu un garīgās atdzimšanas problemātiku, kas vēlāk pilnībā attīstīta romānos “Noziegums un sods”, “Idiots” un “Brāļi Karamazovi”.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piezīmes no Mirušo nama.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
 | Šis ar literatūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|