Pinda firstiste

Pinda kņaziste iekrāsota dzeltenā krāsā

Pinda firstiste (aromūnu: Printsipat di la Pind), grieķu avotos bieži dēvēta par Autonomo Pinda valsti, bija pašdeklarēta, taču starptautiski neatzīta aromūnu politiskā struktūra, ko 1941. gada vasarā, Itālijas okupācijas apstākļos, Pinda kalnu reģionā (Tesālijā, Epīrā, Rietummaķedonijā) pasludināja aromūnu separātistu līderis Alkibiads Diamandi. Formāli Pinda firstiste pastāvēja līdz 1943. gada septembrim, kad pēc Itālijas kapitulācijas reģiona kontroli pārņēma Grieķijas pretošanās spēki. Firstiste tiek uzskatīta par nozīmīgāko mēģinājumu izveidot aromūnu pašpārvaldi Balkānos. Firstistes izveidi vadīja Diamandi, kurš sevi pasludināja par “Pinda firstu”, un viņa tuvākie līdzgaitnieki — Larisas jurists Nikolajs Matusis, vēlāk firstistes faktiskais vadītājs, kā arī ar Itālijas armiju saistītās “Romiešu leģiona” paramilitārās vienības komandieri. Projekta ideoloģiskais pamats balstījās aromūnu nacionālās pašnoteikšanās idejā un centienos radīt autonomu teritoriju, kas vienotos ar Itāliju vai Rumāniju kā to sabiedrotajiem un aizstāvjiem. Tomēr firstiste nekad neieguva plašu vietējo atbalstu un palika atkarīga no okupācijas varu militārās klātbūtnes.

Pinda firstistes īsais pastāvēšanas laiks — aptuveni divi gadi — padarīja to par simbolisku, taču vēsturiski nozīmīgu epizodi aromūnu politiskajos centienos. Vēlākos pētījumos tā nereti tiek minēta kā “tuvākais aromūnu valstiskuma priekštecis”, līdzās neveiksmīgajai 1917. gada Samarinas republikai un citām starpkaru iniciatīvām Grieķijā un Albānijā, kas apliecināja Balkānu aromūnu kopienu ilgstošo pašnoteikšanās tieksmi.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pinda firstiste.