Pink Floyd The Wall
| Pink Floyd The Wall | |
|---|---|
 | |
| Oriģinālais nosaukums | Pink Floyd The Wall |
| Režisors | Alans Pārkers |
| Scenārija autors | Rodžers Voterss |
| Galvenajās lomās | Bobs Geldofs |
| Mūzika | |
| Studija | Metro-Goldwyn-Mayer |
| Izplatītājs | Metro-Goldwyn-Mayer |
| Izdošana |
|
| Ilgums | 95 minūtes |
| Valsts |
 Apvienotā Karaliste |
| Valoda | angļu |
| Budžets | 10 miljoni US$ |
| Kopējie ienākumi | 22 miljoni US$ |
| IMDb profils | |
Pink Floyd The Wall ir 1982. gada sirreāla muzikāla drāmas filma. Tās režisors ir Alans Pārkers. Filma balstīta uz Pink Floyd 1979. gada mūzikas albumu The Wall. Scenārija autors ir Pink Floyd mūziķis un komponists Rodžers Voterss. Filma stāsta par mūziķi Pinku (Bobs Geldofs), kuru piemeklē neirozes lēkmes dažādu traumatisku atmiņu dēļ. Filmā ir daudz metaforu un abstraktu simbolismu, kā arī daļa filmas ir animēta.
Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu[1] un kļuvusi par kulta filmu. Filma ieguva divas BAFTA kino balvas: labākā oriģināldziesma (Rodžers Voterss par dziesmu Another Brick in the Wall) un labākā skaņa (Džeimss Gatrijs, Edijs Džozefs, Klaivs Vinters, Greiems V. Hārtstons, Nikolā Le Mesurjē).
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Pinka tēvs iet bojā Ancio kaujā 1944. gadā. Otrais pasaules karš tiek attēlots kā liels putns, kas izrauj no zemes un sagrauj daļu pilsētas. Bērnībā Pinks atrod sava tēva atstātas lodes un vienu no tām noliek uz dzelzceļa sliedēm. Kad garām brauc vilciens, viņš tajā redz bērnus, kas uzvilkuši maskas. Skolas laikā skolotājs viņu publiski izsmej par to, ka stundu laikā raksta dzeju. Pinks iztēlojas skolu kā gaļas kombinātu, kurā bērni tiek pārvērsti maltajā gaļā. Šī alegorija pāraug bērnu sacelšanās fantāzijā, kurā skolēni sadumpojas un nodedzina skolu.
Vairākus gadus vēlāk Pinks atklāj, ka viņa sieva ir viņu krāpusi. Viņš dodas uz viesnīcu kopā ar vieglas uzvedības sievieti, taču emocionāli sabrūk un izdemolē viesnīcas numuriņu. Pēc notikušā sieviete pamet telpas. Pinks savas dzīves pieredzi sāk uztvert kā ķieģeļus mūrī, kas vienlaikus norobežo viņu no sabiedrības un ierobežo viņu pašu. Viņš iegrimst depresijā, noskuj matus un apātiski skatās televīziju. Šajā laikā viņš atceras bērnību un mēģinājumus atrast savu tēvu starp karavīriem, kas bija atgriezušies no frontes.
Pinku vēlāk atrod viesnīcas numuriņā pēc narkotiku pārdozēšanas. Viņu reanimē un nogādā uz skatuves, kur viņš redz sevi kā neonacistu līderi uzrunājot sekotājus. Šīs halucinācijas kulminācija ir tiesas process, kurā Pinku tiesā par "emociju izrādīšanu". Prāvā liecina viņa skolotājs un sieva, savukārt māte lūdz viņu atgriezties mājās. Tiesnesis liek Pinkam "nojaukt mūri". Mūris sabrūk un bērni sāk lasīt tā ķieģeļus.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pink Floyd - The Wall | Rotten Tomatoes». www.rottentomatoes.com (angļu). Skatīts: 2025-09-20.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- TV.com profils (angliski)
- Metacritic profils (angliski)
- Box Office Mojo profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |