Pioneer plāksne

Vikipēdijas lapa
Attēls uz Pioneer plāksnes
Pie Pioneer 10 piestiprinātā plāksne

Pioneer plāksnes ir divas 120 g smagas apzeltītas alumīnija plāksnes ar ziņojumu ārpuszemes civilizācijai, kas 1972. un 1973. gadā tika ievietotas Pioneer 10 un Pioneer 11 — pirmajos kosmiskajos aparātos, kas sasnieguši ātrumu Saules sistēmas atstāšanai. 152 × 229 mm lielās plāksnes ir piestiprinātas pie antenas statņiem tā, lai tās pasargātu no kosmiskajiem putekļiem.

Uz plāksnēm izvietota informācija par zondes izcelsmi, kā arī kaila vīrieša un sievietes zīmējums.

Ziņojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mērvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdeņraža hipersīkstruktūras pāreja

Lai nodefinētu garuma un laika mērvienības, tiek izmantota ūdeņraža — Visumā visizplatītākā elementa — atoma fizikālās īpašības. Par vienu laika vienību tiek pieņemts konstantais laiks, kādā tā elektrons pāriet no viena enerģētiskā hipersīkstruktūras līmeņa otrā: 0.704 ns. Par garuma mērvienību tiek pieņemts attālums, ko šajā laikā vakuumā veic gaisma (un ir attiecīgi izdalītā elektromagnētiskā starojuma viļņa garums), proti, 21,1 cm. Mērvienību definīcija redzama attēla plāksnes augšējā kreisajā daļā

Vēl par garuma (izmēra) mērvienībām tiek izmantots pats kosmiskais aparāts (parādot cilvēka izmēru) (kas ļauj arī pārbaudīt, ka mērvienības saprastas pareizi) un desmitā daļa no Merkura attāluma līdz Saulei (aprakstot planētu attālumu līdz Saulei).

Kosmiskā aparāta izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Četrpadsmit stari apzīmē Saules sistēmas novietojumu attiecībā pret četrpadsmit pulsāriem, un piecpadsmitais stars (garākais stars, kas stiepjas aiz cilvēku attēliem) — attiecībā pret galaktikas centru. Stari parāda gan relatīvos attālumus, gan virzienus, gan pulsārus identificējošos pulsēšanas periodus (iezīme pie katra stara binārajā pierakstā).

Viena pulsāra periods gan ir pierakstīts kļūdaini, jo plāksnes izgatavošanas brīdī tas bijis zināms ar mazāku precizitāti, nekā norādīts shēmā.

Plāksnes apakšējā daļā ir shēma ar Sauli un tās deviņām planētām (arī Plutons), mērot to orbītu izmērus ar desmitajām daļām no Merkura orbītas izmēra.

Ar bultiņu ir parādīts arī Pioneer 10 trajektorijas sākums, tai skaitā zondes palidošana garām Jupiteram, uzņemot kursu ārā no Saules sistēmas. Plāni par Pioneer 11 gan tika mainīti, novirzot to garām Saturnam, līdz ar to šajā ziņā informācija uz otras plāksnes, kas tika izveidota tāda pati kā pirmā, ir nepareiza.

Cilvēku attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plāksnes labajā pusē attēlots kails vīrietis un sieviete ar zondes siluetu fonā, kas liecina par cilvēku izmēru. Izmērs ir pierakstīts arī jau minētajās ūdeņraža hipersīkstruktūras pārejas viļņa garuma mērvienībās: 8 (pirmā 1000₂ nulle iegravēta ar defektu) mērvienības (proti, 8⋅21,1 = 168,8 cm).

Laba vēlējumu žests ar pacelto roku visticamāk netiktu saprasts, bet norāda arī uz to, kā locekļi var kustēties.

Cilvēku kailums sabiedrībā savulaik izraisījis ievērojamus iebildumus. Tiek minēts, ka sievietes attēlā sākotnēji bijusi redzama arī vulva, bet, lai zīmējumu varētu apstiprināt, tā laika NASA galvenais zinātnieks Džons Nāgls licis to nodzēst.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Wolverton, M. (2004). The Depths of Space: The Story of the Pioneer Planetary Probes Joseph Henry Press. pp. 79, 80 & 82. ISBN 0-309-53323-6