Piramīda

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ģeometrisku ķermeni. Par celtnēm skatīt rakstu piramīdas.
Šis raksts ir par ģeometrisku ķermeni. Par citām jēdziena piramīda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Piramīda ar sešām sānu skaldnēm
Regulāra piramīda

Piramīda (πυραμίς) ir daudzskaldnis, kuram viena skaldne ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes ir trijstūri ar kopīgu virsotni.[1] Daudzstūri sauc par piramīdas pamatu, bet trijstūrus par sānu skaldnēm. Sānu skaldņu kopīgo virsotni sauc par piramīdas virsotni.

Piramīdu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Regulāras piramīdas.
  2. Piramīdas, kurām sānu skaldnes veido ar pamatu vienādus leņķus.
  3. Piramīdas, kurām sānu šķautnes veido ar pamatu vienādus leņķus.
  4. Neregulāras piramīdas.

Piramīdas tiek nosauktas atkarībā no pamatā esošā daudzstūra malu skaita:

  • ja pamats ir trijstūris, iegūst trijstūra piramīdu,
  • ja pamatā ir četrstūris – iegūst četrstūra piramīdu,
  • ja  piecstūra vai sešstūra piramīdu iegūst, ja pamats attiecīgi ir piecstūris vai sešstūris u.tml.

Vispārējas piramīdas formulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piramīdas sānu virsmas laukums ir visu tās sānu skaldņu laukumu summa: 

, kur S1, S2, S3 .. ir sānu skaldņu laukums

Tilpuma aprēķināšanas formula:

,kur H ir piramīdas augstums.

Laukums pilnai virsmai:

, kur S(s.v.) - sānu virsmas laukums.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1.Ja piramīdas

  • visas sānu šķautnes veido ar pamatu vienādus leņķus;
  • visas sānu šķautnes ir vienādas;
  • visas sānu šķautnes veido ar piramīdas augstumu vienādus leņķus,

tad 1) piramīdas pamatam var apvilkt riņķa līniju,

2)piramīdas virsotne projicējas pamatam apvilktās riņķa līnijas centrā.

2.Ja piramīdas:

  • visas sānu skaldnes veido ar pamatu vienādus leņķus (divplakņu kakti pie pamata ir vienādi);
  • visas sānu skaldnes ar piramīdas augstumu veido vienādus leņķus;
  • augstumi sānu skaldnēs pret pamata malu ir vienādi,

tad 1) piramīdas pamatā var ievilkt riņķa līniju,

2) piramīdas virsotne projicējas pamatā ievilktas riņķa līnijas centrā.

Regulāras piramīdas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piramīdu sauc par regulāru piramīdu, ja

  • pamatā ir regulārs daudzstūris (visas malas vienāda garuma);
  • virsotnes projicējas pamata centrā;
  • sānu šķautnes ir vienāda garuma.

Regulāras piramīdas sānu skaldnes ir vienādi vienādsānu trijstūri.

Par piramīdas apotēmu sauc piramīdas sānu skaldnes augstumu.

Regulāras piramīdas sānu virsmas aprēķināšanai ir divas formulas:

, h ir apotēma.

, α divplakņu kakta leņķis pie pamata.

Tetraedrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulāru trijstūra piramīdu, kuras visas šķautnes ir vienādas, sauc par tetraedru.

Ja tetraedra šķautnes garums ir a, tad

  •  , S - pilnas virsmas laukums
  • , V- tilpums
  • , h- tetraedra augstumsTetraedra izklājums
  • , r - ievilktās lodes rādiuss
  • , R - apvilktās lodes rādiuss

Regulāras piramīdas īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sānu šķautnes ir vienāda garuma;
  • Augstuma pamats atrodas pamata daudzstūra apvilktās un ievilktās riņķa līnijas centrā;
  • Visas sānu šķautnes veido vienādus leņķus ar pamata plakni;
  • Visas sānu skaldnes veido vienādus divplakņu kaktus ar pamatu.

Raksturīgie leņķi piramīdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leņķi, ko veido piramīdas sānu skaldne ar pamata plakni, sauc par divplakņu kakta leņķi pie pamata.

Lai šo leņķi noteiktu, bieži vien jālieto triju perpendikulu teorēma (TPT).

Leņķi, ko veido piramīdas sānu šķautne ar tās projekciju pamata plaknē, sauc par leņķi starp sānu šķautni un pamata plakni.

Leņķi, ko veido piramīdas vienas skaldnes divas sānu šķautnes, sauc par leņķi pie piramīdas virsotnes.

Triju perpendikulu teorēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Triju perpendikulu teorēma savu nosaukumu guvusi no tā, ka sasaista trīs perpendikularitātes faktus – perpendikulu pret plakni, taisnes plaknē perpendikularitāti pret slīpni, taisnes plaknē perpendikularitāti pret slīpnes projekciju.[2]

Ir spēkā arī apgrieztā teorēma:

Ja taisne, kas atrodas plaknē, ir perpendikulāra pret slīpni, tad tā ir perpendikulāra arī pret šīs slīpnes projekciju.

Piramīdas šķēlums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plakni, kura šķeļ daudzskaldni, sauc par šķēlumu.

Par diagonālšķēlumu sauc tādu šķēlumu, kas iet caur pamata diagonāli un piramīdas virsotni.

Lai konstruētu daudzskaldņa šķēlumu ar plakni, visbiežāk izmanto šādas īpašības:

  1. ja divi punkti pieder šķēluma plaknei, tad taisne, kas novilkta caur šiem punktiem, arī pieder šķēluma plaknei;
  2. ja taisne pieder šķēluma plaknei, tad katrs tās punkts pieder šķēluma plaknei;
  3. paralēlās plaknēs šķēluma taisnes ir paralēlas;
  4. divas taisnes krustojas tikai tad, ja tās atrodas vienā plaknē.[3]

Piramīdas paralēlo šķēlumu īpašība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja piramīdu šķeļ pamatam paralēla plakne, tad tā:

  1. Sadala sānu šķautnes un piramīdas augstumu proporcionālās daļas
  2. Šķēlumā rodas daudzstūris, kas līdzīgs pamata daudzstūrim
  3. Šķēlums un pamata laukumi attiecās kā attālums kvadrātā no piramīdas virsotnes.

Nošķelta piramīda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par nošķeltu piramīdu sauc piramīdas daļu, kas atrodas starp tās pamatu un pamatam paralēlu plakni.[4]

Nošķeltas piramīdas sānu skaldnes ir trapeces.

Formulas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nošķeltas piramīdas pilnas virsmas laukumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

, kur S(s.v.) - sānu virsmas laukums, S(pamats1) - apakšējā pamata laukums, S(pamats2) - augšējā pamata laukums.

Nošķeltas piramīdas tilpumu aprēķina, izmantojot formulu:

, kur S1 un S2 – pamatu laukumi, bet H – nošķeltās piramīdas augstums.[5]

Nošķelta regulāra piramīda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nošķeltu piramīdu, kas iegūta, regulāru piramīdu šķeļot ar plakni, kura paralēla pamatam, sauc par regulāru nošķeltu piramīdu.

Sānu skaldnes ir vienādas vienādsānu trapeces.

Nošķeltas regulāras piramīdas sānu virsmas laukumu var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

, kur h - sānu augstums, P1 un P2 - pamatu perimetri.[6]

Piramīdas augstums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piramīdas augstums ir perpendikuls, kas vilkts no piramīdas virsotnes pret pamata plakni.

Piramīdas augstums - H

Piramīdas augstums var:

  • atrasties piramīdas iekšpusē; 
  • atrasties ārpus piramīdas; 
  • sakrist ar piramīdas sānu šķautni; 
  • atrasties piramīdas sānu skaldnē.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piramīdas definīcija un tās elementi.
  2. Triju perpendikulu teorēma
  3. Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs
  4. Nošķelta piramīda
  5. Piramīdas un nošķeltas piramīdas tilpuma aprēķināšana
  6. Piramīdas un nošķeltas piramīdas virsmas laukuma aprēķināšana

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Programma, kura izskaitļo dažus piramīdas parametrus pēc noteiktām virsotņu koordinātēm (krievu val.)
  • Saits, Interneta vietne par dažādiem piramīdas parametriem. (angļu valodā)
  • Saits Piramīdas izskaidrojums, dažādi uzdevumu un animācijas. (latviešu val.