Piramīdu shēmas Albānijā
Piramīdu shēmas Albānijā 1990. gados bija liela mēroga finanšu afēras — finanšu piramīdas un tām radnieciskās Ponci shēmas, kuras bija kļuvušas masveidīgas un tādēļ to gals izsauca lielus satricinājumus. 1997. gada sacelšanos Albānijā lielā mērā izraisīja vairāku piramīdu shēmu neveiksme. Šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku,[1] noveda pie tā, ka daudzi albāņi zaudēja naudu un īpašumus, kas vainagojās ar plašiem protestiem visā Albānijā, kas galu galā pārauga par valsts mēroga sacelšanos.[2][1] Lai gan Albānijas shēmām bija kopīgas iezīmes ar citām Austrumeiropas shēmām, īpaši Krievijā un Rumānijā, Albānijas shēmas sasniedza nepārspējamu līmeni ikdienas dzīves jomā, un to politiskā un ekonomiskā ietekme, iespējams, ir bijusi visilgstošākā.[3]
Sākums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Finanšu piramīdas parādījās 1991. gadā uzreiz pēc tam, kad komunisti zaudēja varu. Pirmo piramīdu uzbūvēja Haidins Seidija, un pēc tam, kad Tirānas centrā tika uzsākta viesnīcas celtniecība, viņš ar vairākiem miljoniem ASV dolāru aizbēga uz Šveici. Teritorija, kurā bija paredzēts celt viesnīcu, tautā tika saukta par "Haidina Seidijas caurumu": mēģinājums viesnīcas vietā izveidot parku cieta neveiksmi, un galu galā šī teritorija kļuva par prostitūtu iecienītu vietu. Pēc tam daži Seidijas kreditori tika nogalināti, un tiek uzskatīts, ka daļa naudas nonākusi ārvalstu banku kontos. Arī bijušais premjerministra Fatosa Nano padomnieks ekonomikas jautājumos tika arestēts apsūdzībās par krāpšanu un finanšu piramīdas organizēšanu, un galu galā nonāca cietumā.
Daudzi iedzīvotāji pārdeva savus privatizētos dzīvokļus, lai ieguldītu naudu piramīdu shēmās. Albāniju ironiski sāka saukt par Albarado — vārdu Albānija un Eldorado salikums.[3] Gan piramīdas, gan Ponci shēmas, kā vienmēr, piedāvāja neparasti augstu atdevi, maksājot agrīnajiem investoriem ar nākamo investoru iemaksāto naudu, nevis no citur gūtās peļņas. Šādas shēmas sabrūk, ja nav jaunu investoru, kad kritiskā masa esošo investoru izņem savu naudu vai kad shēmas virzītājs pazūd kopā ar naudu. Piramīdas shēmu dalībnieki pelnīja naudu tikai, piesaistot jaunus investorus tieši shēmā, savukārt Ponci variantā investorus piesaistīja ar solījumiem par augstu peļņu no ienesīgiem aktīviem vai valsts glābšanas garantijas.[3]
Dažiem lielākajiem uzņēmumiem, jo īpaši VEFA, Gjallica un Kamberi, bija ievērojamas reālā sektora investīcijas. Tika arī plaši uzskatīts, ka viņi ir iesaistīti Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju pārkāpšanā, kontrabandas ceļā ievedot preces bijušajā Dienvidslāvijā, kas bija viņu izmaksātās lielās peļņas avots. Un tie bija darbojušies ilgu laiku, dažos gadījumos kopš 1992. gada. Tomēr, pat ja tās no paša sākuma nebija bijušas piramīdas shēmas, kādā brīdī, iespējams, 1996. gada sākumā, arī šie uzņēmumi kļuva par piramīdas shēmām.[1] Iemesls lielā mērā bija 1995. gada beigās apturētās ANO sankcijas, likvidējot kontrabandu.[4] Kad viņi sabruka, bija skaidrs, ka viņu saistības ievērojami pārsniedz viņu aktīvus. Situāciju ietekmēja arī 1996. gada sākumā izveidotās divas jaunas piramīdas shēmas — Xhafferi un Populli, kuru likmes drīz pārsniedza 30 procentus mēnesī un tās piesaistīja par ieguldītājiem vairāk nekā pusi valsts iedzīvotāju.[1][5] 1996. gada rudenī Tirāna smaržojusi un izklausījusies pēc kautuves, jo lauksaimnieki veduši savus atlikušos dzīvniekus uz tirgu, lai ieņēmumus ieguldītu piramīdās.[1][5]
1996. gadā valdošā Demokrātiskā partija vēlēšanās izmantoja shēmu šķietamo veiksmīgumu, lai slavinātu sevi, vienlaikus tās vadītājs Sali Beriša aizstāvēja shēmas pret Starptautiskā Valūtas fonda aicinājumiem tās slēgt. No savas puses piramīdu īpašnieki finansēja partiju.[3][1]
Firmu bankroti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nemierus 1997. gadā izraisīja aptuveni 25 piramīdu uzņēmumu bankrots. Shēmu saistību nominālvērtība sasniedza 1,2 miljardus ASV dolāru, kas bija gandrīz puse no tā laika Albānijas IKP.[1] Shēmas tai vai citā formā iesaistīja gandrīz divas trešdaļas valsts iedzīvotāju ar solījumu dot finansiālu atdevi, atklājot dziļo finanšu analfabētismu un vājo normatīvo vidi postkomunistiskajā Albānijā.[3]
Vienu no šādām shēmām, Sudja, izveidoja apavu fabrikas strādniece Maksude Kademi. Firma sabruka 1997. gada 15. janvārī, izraisot aptuveni 3000 cilvēku protesta akcijas pie Kademi mājokļa avārijas stāvoklī esošā daudzdzīvokļu ēkā. Kademi protestētājiem sacīja, ka "shēma ir izgāzusies" un ka "mans uzņēmums ir bankrotējis un jums nevajadzētu prasīt naudu".[6] Kademi tika arestēta vēlāk tajā pašā dienā.[7][8]
Vefa Holding bija lielākais piramīdas uzņēmums. To 1994. gadā izveidoja Vehbi Alimuča un tas izplatījās visā valstī. Vefa investēja dažādās ekonomikas jomās, piemēram, viesnīcās, degvielā, veikalos un rūpnīcās. Tā kļuva zināma ārzemēs pēc sprādziena Vefas lielveikalā Tirānas centrā dažas nedēļas pirms vēlēšanām 1996. gada 26. maijā. Vefa bankrotēja 1998.gadā, kamēr tās prezidents jau atradās cietumā.
Gjallica firmu izveidoja trīs bijušie Valsts drošības darbinieki no Kukesi. Uzņēmuma prezidente bija Šemsije Kadrija. Uzņēmums bankrotēja 1997. gada 5. februārī, izraisot vardarbīgus protestus tā galvenās mītnes pilsētā Vļorā, kas vēlāk pārauga par sacelšanos pret valdību.
Tautas demokrātija-Xhaferri tika izveidota 1995. gadā un sāka paplašināt savu darbību Lušņas, Fieri un Berati pilsētās. Oficiāli tas bija fonds, bet patiesībā tas kļuva par vienu no smagākajām piramīdveida firmām valstī. Tās vadītājs Rapušs Džaferri tika arestēts 1997. gada 22. janvārī, kas izraisīja vardarbīgas demonstrācijas Lušņā no 24. līdz 25. janvārim.
Populli tika izveidota 1996. gada 16. jūlijā un paplašinājās tajā pašā apgabalā, kur Xhaferri. Tās prezidents bija bijušais valsts drošības aģents Baškims Driza. Viņš cieši sadarbojās ar Albānijas opozīcijas partijām un finansēja to kampaņas un informatīvos izdevumus. 1997. gada nemieru laikā viņš aizbēga ar ASV helikopteru. 2008. gada septembrī pēc Albānijas lūguma Urugvajas policija arestēja Baškimu Drizu viņa dzīvoklī Montevideo . Tika atklāts, ka pēdējo 11 gadu laikā viņš ir brīvi pārvietojies starp Urugvaju, Čīli, Dominikānas Republiku un citām Latīņamerikas valstīm. Tad, kad Drizu 2009. gada februārī grasījās izdot Albānijai, viņš aizbēga no sava dzīvokļa.[9]
Sabrukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad 1997. gada janvārī Sudja un Gjallica pasludināja bankrotu, uzsākot nemierus, arī pārējās shēmas drīz pārtrauca maksājumu veikšanu. Valdība atteicās kompensēt noguldītājiem viņu zaudējumus un iesaldēja Xhafferi un Populli banku kontus, kuru apjoms bija 250 miljoni ASV dolāru (10 procenti no IKP). Albānijas Banka pēc savas iniciatīvas sāka ierobežot ikdienas līdzekļu izņemšanu no banku kontiem, lai novērstu to, ka citas shēmas iztukšo savus kontus. Februārī parlaments pieņēma likumu, kas aizliedza piramīdas shēmas, tomēr precīzi nedefinēja tās un valdība turpināja atšķirt uzņēmumus ar reālām investīcijām no tīrām piramīdām, netraucējot pirmo darbību.[1]
Līdz 1997. gada martam Albānijā valdīja haoss. Valdība bija zaudējusi kontroli pār valsts dienvidiem. Daudzi armijas un policijas darbinieki bija dezertējuši, un no bruņojuma noliktavām tika izlaupīts 1 miljons ieroču. Sākās ārvalstu pilsoņu evakuācija un albāņu masveida emigrācija. Valdība bija spiesta atkāpties. Prezidents Beriša piekrita sarīkot jaunas parlamenta vēlēšanas līdz jūnija beigām, un tika iecelta pagaidu koalīcijas valdība.[1]
Pagaidu valdība mantoja izmisīgu situāciju. Vardarbībā uz pilsoņu kara riobežas, kas sekoja piramīdas shēmu sabrukumam, tika nogalināti aptuveni 2000 cilvēku.[5] Liela valsts daļa vairs nebija valdības kontrolē. Valdības ieņēmumi sabruka, jo tika nodedzināti muitas posteņi un nodokļu biroji. Kārtība valstī tika atjaunota salīdzinoši ātri, jaunā valdība jūlijā iecēla ārvalstu finansu administratorus stāvokļa kontrolei,[5] taču ekonomiskās sekas palika ilglaicīgas.[1]
Sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc shēmu sabrukuma leka vērtība pret ASV dolāru samazinājās par 25 procentiem, valsts iekšzemes kopprodukts samazinājās par 10 procentiem, inflācija pieauga līdz 40 procentiem, un sešu mēnešu laikā 150 000 ģimeņu reģistrējās bezdarbnieka palīdzības saņemšanai.[10] Sabrukums iezīmēja krasu pavērsienu valsts ekonomiskajās un politiskajās perspektīvās. Albānija 1995. gadā tika izcelta kā visstraujāk augošā ekonomika Austrumeiropā,[11] bet 2010. gadā tā bija viena no vismazāk attīstītajām reģiona valstīm.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 «Finance & Development, March 2000 - The Rise and Fall of Albania's Pyramid Schemes». Imf.org. 2000-03-01. Skatīts: 2016-02-10.
- ↑ Jeffries, Ian. A Guide to the Economies in Transition. Routledge, 1996. 379. lpp. ISBN 0-415-13684-9.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Musaraj, Smoki (2011). "TALES FROM ALBARADO: The Materiality of Pyramid Schemes in Postsocialist Albania". Cultural Anthropology 26: 84–110. doi:10.1111/j.1548-1360.2010.01081.x.
- ↑ «Albanian, Columbian, Phillipino Ponzi Scheme Pyramid Scandals». www.crimes-of-persuasion.com. Skatīts: 2025-03-21.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 «Educate Yourself - The Albanian Ponzi Scheme». web.archive.org. 2016-05-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-05-06. Skatīts: 2025-03-21.
- ↑ «It's bad in Albania and it's about to get worse Failed pyramid deals spread fear, unrest - Baltimore Sun». web.archive.org. 2014-03-04. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-03-04. Skatīts: 2025-03-21.
- ↑ Lindsay Percival-Straunik. «Albania: Pyramid Schemes Common Across Eastern Europe». Radio Free Europe/Radio Liberty (Prague), 1997. gada 16. janvāris. Skatīts: 2024. gada 17. oktobris.
- ↑ «3,000 Bilked in Pyramid Scheme Clash With the Police in Albania». The New York Times. 2024. gada 16. janvāris. 10. lpp. Skatīts: 2024. gada 17. oktobris.
- ↑ Koha Jonë. «Arratiset Driza i "Popullit"». Info Arkiva. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 12. maijā. Skatīts: 2021. gada 12. maijs.
- ↑ Bezemer, D. J. (2001-01-01). "Post-socialist financial fragility: the case of Albania". Cambridge Journal of Economics 25 (1): 1–23. doi:10.1093/cje/25.1.1. ISSN 1464-3545.
- ↑ DEPARTMENT OF DEFENSE WASHINGTON DC (1995-01-01). Department of Defense FY 1995 Small Business Innovation Research Program (SBIR) Program Solicitation 95.1 Closing Date: 13 January 1995.. Fort Belvoir, VA.