Pirmais karagājiens uz Jervu (1212)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par 1212. gada karagājienu uz Jervu. Par citām jēdziena Karagājieni uz Jervu nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1212. gada karagājiens uz Jervu
Daļa no Livonijas krusta kariem

Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens no Beverīnas caur Ugauniju (kartē - UGANDI) virzījās uz Vaigu, tālāk uz Jervas zemi (JÄRVA), Mehu (MÖHU) un Nurmegundi (NURMEKUND).
Datums1212. gada sākums
Vieta
Iznākums Krustneši izpostīja Vaigas, Jervas, Mehu un Nurmegundes zemes. Tika nosūtīts katoļu priesteris uz Sakalas zemi un noslēgts miers starp igauņiem, letiem un līviem.
Karotāji
Igaunijas zemes Krustneši no Vācijas,
Zobenbrāļu ordenis,
Livonijas bīskapijas vasaļi
līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
Sakalas vecākais Lembits un citu zemju vecākie Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, līvu un letu zemju vecākie
Spēks
aptuveni 4000 vācu krustnešu un 4000 līvu un letu karavīru
Zaudējumi
daudz nogalināto Sakalas katoļu priesteris Solomons, lietuviešu tulks Filips

Pirmais karagājiens uz Jervu notika 1211./1212. gada ziemā pēc Livonijas un Igaunijas bīskapu aicinājuma. Tajā piedalījās aptuveni 4000 bīskapiem padotie bruņnieki, krustneši un Zobenbrāļu ordeņa brāļi, kā arī apmēram 4000 viņu sabiedrotie kristīto līvu un letu karavīri. Karagājiens sākās no Beverīnas pils Tālavā, šķērsoja Ugaunijas zemi un izpostīja Jervas zemi.[1] Pēc karagājiena Igaunijas bīskaps Teoderihs nosūtīja savu priesteri uz Sakalas zemi, kas bija apsolījusi pieņemt kristīgo ticību. Tomēr sakaliešu vadonis Lembits nogalināja priesteri un uzbruka Pleskavai. Pēc šīm karadarbībām igauņi noslēdza separātu mieru ar līviem un letiem.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XV. 7.-11.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 11. augustā.