Pirmais karagājiens uz Ugauniju (1208)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par 1208. gada karagājienu uz Ugauniju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Ugauniju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Pirmais karagājiens uz Ugauniju
Daļa no Livonijas krusta kariem
Ancient Estonian counties.png
Karagājiens virzījās no Turaidas uz Ugauniju (kartē - UGANDI).
Datums1208. gada ziema
VietaUgaunija
Iznākumsletgaļu un krustnešu uzvara
Karotāji
Ugaunija Tālava
Turaidas u.c.līvu zemes

Vācu krustneši
Zobenbrāļu ordenis
Komandieri
Varidots no Autines
Rūsiņš no Sotekles
Tālivaldis no Beverīnas
Cēsu Bertolds
Teoderihs fon Bukshēvdens
Zaudējumi
nezināms skaits ugauņu, nodedzināta Otepē pils

Pirmais karagājiens uz Ugauniju notika 1208. gadā pēc Tālavas (Beverīnas un Sotekles) un Autines letgaļu vecāko aicinājuma, kuri pēc pāriešanas katoļu ticībā noslēdza pret igauņiem vērstu militāru savienību ar krustnešiem. Domājams, ka Beverīnas pilī notikušajās miera sarunās igauņi atteicās no izlīguma ar letgaļiem. Liels karaspēks, kurā bez kristīto letgaļu un līvu karavīriem ietilpa kā arī krustneši un Zobenbrāļu ordeņa karavīri, caur Turaidu devās uz Ugauniju. Viņi izpostīja ugauņu ciemus un nodedzināja viņu galveno pili Otepē.

Drīz pēc tam ugauņi kopā ar sakaliešiem rīkoja atbildes karagājienu uz Tālavu un mēģināja ieņemt tās galveno pili Beverīnu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]