Piņķu draudzes novads

Piņķu (Pinkenhof) draudzes novads ar Sv/ Nikolaja (St. Nicolai) un Sv. Annas (St. Annen) baznīcām (1791. gada karte).

Piņķu Sv. Nikolaja baznīca (2000).

Piņķu (Babītes) Sv. Annas baznīca (2015).

Piņķu draudzes novads (vācu: Kirchspiel Pinkenhof) bija viens no četriem Vidzemes guberņas Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem. Tagad tā teritorijā atrodas Mārupes novada un Rīgas pilsētas Pārdaugavas daļa.

Vēsture

13. gadsimtā šeit senā Zemgales ceļa malā atradās viens no Sēlijas un Zemgales bīskapijas pārvaldes centriem - Babates Svētās Marijas pils (1219-1228). Netālu no Babītes pilskalna atrodas Baznīckalns. Kad Pirmajā Livonijas koncilā Modenas Vilhelms nosprauda Rīgas apgabala robežas, ar 1226. gada 16. marta līgumu Lielupes lejteces labā krasta teritoriju ieguva Rīgas pilsēta. Par Zemgales bīskapam atņemto un Rīgai piespriesto Babates pili Rīgas pilsēta samaksāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei. 1228. gadā zemgaļi un kurši rīkoja karagājienu uz Daugavgrīvu, kura laikā, iespējams, tika nopostīts arī Babītes cietoksnis. Poļu-zviedru kara laikā 1604. gadā Rīgas landfogteju sadalīja trīs daļās (Babītes, Biķera un Katlakalna draudzes novados), katrā pa četriem pagastiem. Zviedru Vidzemes laikā 1660. gadā Babītes draudzes novadu sadalīja Salas un Piņķu draudzes novados.

Muižas

1782. gadā Piņķu draudzes novadā bija šādas muižas:

• Piņķu mācītājmuiža (Pinkenhof Pastorat),
• Piņķu muiža (Pinkenhof),
• Beberbeķu muiža (Bebberbek, Beberbeck),
• Švarcmuiža jeb Hāgenu muiža (Schwartzenhof, Hagenshof),
• Bieriņu muiža (Kolzen, Lindenruh)
• Anniņmuiža (Annenhof),
• Švarcenieku muiža (Schwarzeckshof),
• Mazdammes muiža (Klein-Dammenhof).

• 
  Beberbeķu muiža, Broce, 1804
• 
  Piņķu muižas kungu māja, 1804
• 
  Piņķu baznīca

Ārējas saites

• August Wilhelm Hupel. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland. Dritter und lelzter Band. Riga : zu finden bey Johann Friedrich Hartknoch, 1782. 46–49. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 5. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijā.
• H. von Bienenstamm. Geographischer Abriß der drei deutschen Ostsee-Provinzen Rußlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga : Deubner, 1826. 214. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijā.
• Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, Volumes 1. Riga : Eduard Frantzen, 1836. 37. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. augustā. Skatīts: 2017. gada 21. jūlijā.