Plankumainā tekstūra
Plankumainā tekstūra ir iežu tekstūra, kuru raksturo apgabali iezī, kas atšķiras no tā pamatmasas ar minerālo vai granulometrisko sastāvu, krāsu, reizēm ar cietību vai noturību pret dēdēšanu. Nogulumiežu plankumainā tekstūra var izveidoties, sadaloties organiskajai vielai, organismu dzīves darbības iespaidā, saduļķojoties nogulumiem, iežu masai pārgrupējoties diagenēzes, epigenēzes, dēdēšanas rezultātā, vai arī tie var būt saglabājušies nenosakāmi augu fragmenti. Mālainos iežos tiek izdalīti vairāki plankumaino tekstūru veidi: ligzdveidīga, zvīņveidīga, pārslveidīga, zonāla, strūklakveidīga, briļļveidīga u.c.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Викулова М.Ф., Дмитриева Е.В., Ершова Г.И., Орешникова Е.И., Хабаков А.В., Атлас текстур и структур осадочных горных пород. Часть 1. Обломочные и глинистые породы, Государственное научно-техническое издательство литературы по геологии и охране недр, Москва, 1962 г., 114-115.lpp.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |