Pāriet uz saturu

Plankumainie tritoni

Vikipēdijas lapa
Plankumainie tritoni
Neurergus (Cope, 1862)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
VirsklaseČetrkājaiņi (Tetrapoda)
KlaseAbinieki (Amphibia)
KārtaAstainie abinieki (Caudata)
ApakškārtaSalamandru apakškārta (Salamandroidea)
DzimtaSalamandru dzimta (Salamandra)
ĢintsPlankumainie tritoni (Neurergus)
Plankumainie tritoni Vikikrātuvē

Plankumainie tritoni, plankumaino tritonu ģints (Neurergus) ir viena no salamandru dzimtas (Salamandridae) ģintīm, kas apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas. Tās izplatītas Tuvajos Austrumos, galvenokārt Turcijā un Irānā. Plankumainie tritoni mājo mežainos apvidos ar bagātīgu pamežu un krūmiem, nelielu kalnu strautu un upīšu krastos. Visu šīs ģints sugu izdzīvošana savvaļā ir apdraudēta, samazinoties to apdzīvotās vides platībām.[1] Dažas plankumaino tritonu sugas dēļ to košā, dekoratīvā izskata ir populāri akvāriju mājdzīvnieki, un tiem ir samērā liela nebrīves populācija. Morfoloģiskie pētījumi liecina, ka šo sugu tuvākie radinieki ir svītrainie tritoni (Ommatotriton), tritoni (Triturus) un Eiropas kalnu salamandras (Euproctus).[2][3] Visas šīs ģintis pieder pie tritonu apakšdzimtas (Pleurodelinae).[2]

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Riesta laikā tēviņš visur seko mātītei, gan ūdenī, gan uz sauszemes, attēlā Kurdistānas plankumaino tritonu (Neurergus microspilotus) pāris

Plankumainie tritoni ir vidēji lieli tritoni. Mazākais ģintī ir Zāgrosa tritons (Neurergus kaiseri), kura ķermeņa garums ir 10—14 cm.[4][5] Lielākais ir Anatolijas plankumainais tritons (Neurergus strauchii), kura ķermeņa garums ir 13—18 cm.[6] Visiem plankumainajiem tritoniem ir tumšs ķermenis, uz kura izceļas koši, krāsaini plankumi, kas atkarībā no sugas var būt dažādās krāsās (dzelteni, sārti, balti). Kā visiem ūdenī dzīvojošiem abiniekiem, to āda ir ļoti slīdīga, turklāt no ādas dziedzeriem izdalās indīgas vielas.[7] Dzimumus var atšķirt tikai vairošanās sezonas laikā, kad tēviņa kloākas atvere uzpamst.

Plankumainie tritoni ir aktīvi krēslas stundās un naktīs, retos gadījumos lietainas dienas laikā.[7] Riesta laikā tēviņi sāk sekot mātītēm gan uz sauszemes, gan ūdenī, soļojot vai peldot aiz tām nelielā attālumā. Kādā brīdī tēviņš pārrāpo pāri mātītei un sāk tai iet pa priekšu ar paceltu asti. Ja mātīti tēviņš ir ieinteresējis, tā viņam seko un pēc brīža notiek pārošanās deja. Pārošanās laikā tēviņš izdala spermas piciņu, kas paliek pie kloākas atveres, bet mātīte tai rāpo pāri, lai to savāktu. Reizēm tēviņu ievēro arī kāda cita mātīte un starp mātītēm var izcelties grūstīšanās par sapārošanās tiesībām.[7] Mātīte ikrus nērš ūdenī, paslēptus zem akmeņiem, spraugās pa vienam vai nelielās grupās.[7][5] Kāpuri attīstās ūdenī un apmēram divu mēnešu vecumā tie metamorfozes ceļā kļūst par pieaugušajiem īpatņiem, kas dzīvo uz sauszemes.[5]

Plankumainie tritoni kā citi salamandru dzimtas dzīvnieki barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, tārpiem, kukaiņiem un to kāpuriem.[5]

  1. IUCN Red List of Threatened Species
  2. 2,0 2,1 Phylogeny of Neurergus crocatus and Neurergus
  3. «Caudata: Neurergus crocatus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
  4. «Caudata: Neurergus kaiseri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. februārī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Amphibiaweb: Neurergus kaiseri
  6. «Caudata: Neurergus strauchii». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 13. maijā. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
  7. 7,0 7,1 7,2 7,3 «ARKive: Anatolian newt (Neurergus strauchii)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 10. martā. Skatīts: 2015. gada 15. martā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]