Plantāns
Plantāns (Musa paradisiaca) ir augs, kas pieder pie banānaugu dzimtas (Musaceae) un tiek plaši audzēts tropu un subtropu reģionos pārtikas iegūšanai.
Atšķirībā no parastajiem banāniem, plantāni ir lielāki un cietāki. Tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Garšas ziņā tie var būt gan neitrāli, gan viegli saldeni, atkarībā no gatavības pakāpes.
Plantāniem ir nozīmīga loma uzturā kā stabilam un enerģiju dodošam pārtikas produktam, līdzīgi kā kartupeļiem, rīsiem vai kukurūzai. Tie tiek izmantoti dažādos ēdienos – gan kā pamatēdiens, gan kā uzkoda vai pat deserts.
Izcelsme un izplatība
[labot | labot pirmkodu]Plantāni cēlušies Dienvidaustrumāzijā un Papua-Jaungvinejā, kur tie tika pieradināti jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tiek uzskatīts, ka vietējās kopienas selekcionēja dažādus Musa sugas augus, krustojot savvaļas banānus, lai iegūtu augļus ar mazāk sēklām un augstāku uzturvērtību.
Laika gaitā plantāni caur tirdzniecības ceļiem izplatījās uz citām pasaules daļām. Īpaši nozīmīga loma to izplatībā bija arābiem, kas ap 6.–7. gadsimtu ieviesa plantānus Āfrikā. No turienes tie vēlāk tika ievesti Amerikā koloniālās ekspansijas laikā, īpaši 15.–16. gadsimtā.
Mūsdienās plantāni ir plaši audzēti un tiek uzskatīti par pamata pārtikas kultūraugu:
- Āfrika – īpaši tādās valstīs kā Nigērija, Gana, Kamerūna un Uganda, kur plantāni ir galvenais ogļhidrātu avots un svarīga daļa no ikdienas uztura.
- Centrālamerika un Dienvidamerika – audzēti un izmantoti tādās valstīs kā Hondurasa, Panama, Kolumbija, Venecuēla un Ekvadora. Tie ir sastopami gan kā eksports, gan kā vietējā pārtika.
- Karību salas – plantāni ir neatņemama daļa no Kubas, Puertoriko, Dominikānas Republikas un Haiti virtuvēm.
Plantānu izturība pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem, augstā ražība un barības vērtība padara tos par būtisku kultūru daudzās attīstības valstīs.
Botāniskais raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Plantāna augs ir daudzgadīgs zālaugs, kura viltus kāts veidojas no lielām lapu makstīm. Ziedkopa parādās auga centrā un veido augļkopas, kas satur vairākus desmitus augļu. Plantāna augļi ir garāki un cietāki par banāniem, to miza ir biezāka un dažkārt ar tumšākiem plankumiem.
Lietošana pārtikā
[labot | labot pirmkodu]
Plantānus reti ēd jēlus – tie parasti tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti. Tiem ir svarīga loma daudzu tropu valstu virtuvēs, piemēram, Nigērijā, Kolumbijā, Kubā un Puertoriko.
Uzturvērtība
[labot | labot pirmkodu]Plantāni ir labs ogļhidrātu avots, satur šķiedrvielas, A, C un B6 vitamīnus, kā arī kāliju. Tie ir enerģiju dodošs pārtikas avots reģionos, kur citi graudaugi vai kartupeļi ir mazāk izplatīti.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Plantāns.
|