Platoniskā mīlestība
Platoniskā mīlestība ir emocionāli dziļa un tīra mīlestības forma, kas nav saistīta ar fizisku vai seksuālu pievilcību. Šis jēdziens ir cēlies no sengrieķu filozofa Platona darbiem, īpaši no dialoga "Dzīres" (Symposion), kurā tiek aprakstīta mīlestība, kas paceļas virs ķermeniskā un tiecas pēc augstākas, garīgas un ideālistiskas saiknes.
Platoniskās mīlestības ideja balstās uz uzskatu, ka patiesa mīlestība ir dvēseļu savienība un ka cilvēks var apbrīnot un mīlēt otru par viņa intelektu, raksturu un garīgajām īpašībām. Mūsdienās šo terminu bieži lieto, lai aprakstītu dziļu draudzību bez romantiskām vai fiziskām attiecībām.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Platoniskā mīlestība.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|