Plocka

Plocka
Plocka;
	Plockas katedrāle
; Karogs	; Ģerbonis
	Plocka
	Koordinātas: 52°33′00″N 19°42′00″E / 52.55000°N 19.70000°EKoordinātas: 52°33′00″N 19°42′00″E / 52.55000°N 19.70000°E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Mazovijas vojevodiste
Apriņķis	pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības	1237
Platība
• Kopējā	88,06 km2
Augstums	58−105 m m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	126 709
• blīvums	1 438,9/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.plock.eu/
	Plocka Vikikrātuvē

Plocka (poļu: Płock) — viena no senākajām pilsētām Polijas centrālajā daļā, Mazovijas vojevodistē Vislas krastos. Mazovijas senā galvaspilsēta. Kopš 1075. gada — bīskapijas centrs, kuru dibinājis Boļeslavs II Drosmīgais. Daži pētnieki uzskata, ka Plocka starp 1080.gadu un 1138.gadu bija Polijas galvaspilsēta. Plockas katedrālē atrodas Polijas valdnieku kņazu Vladislava I Hermaņa, Mazovijas Konrāda, Boļeslava III Greizmuta un, iepējams, Boļeslava IV Cirtainā kapavietas. Mariavītu centrs. No 1802. līdz 1804. gadam Plockā izsūtījumā atradās Ernests Teodors Amadejs Hofmanis. 1863. gadā Plockas pievārtē notika Čolkovas kauja — pirmā bruņotā sadursme Janvāra sacelšanās laikā. 1976. gada jūlijā Plockā izcēlās strādnieku nemieri, saistībā ar varas iestāžu lēmumu pacelt cenas pārtikai.

Pilsētas pievārtē atrodas naftas pārstrādes uzņēmuma PKN Orlen rūpnīca un Plockā ir šīs kompānijas galvenā mītne. Plocka ir mājvieta Polijas ekstralīgas futbolklubam Wisła Płock.

Plocka ir neirologa Edvarda Flatava (Edward Flatau, 1868—1932), politiķa Tadeuša Mazovecka (Tadeusz Mazowiecki, 1927) un politiķes Hanna Gronkeviča-Valcas (Hanna Gronkiewicz-Waltz, 1952) dzimtā pilsēta.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plockas bazilika (Bazylika katedralna Wniebowzięcia Najświętszej Maryi Panny w Płocku)
Plockas pils (Zamek książąt mazowieckich w Płocku)
Plockas vecpilsēta (Stare Miasto (Płock))