Pāriet uz saturu

Plourdosteus panderi

Vikipēdijas lapa
Plourdosteus panderi
Obrucheva, 1962
Plourdosteus panderi centrale kauls.
Plourdosteus panderi centrale kauls.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
InfratipsŽokļaiņi (Gnathostomatha)
KlaseBruņuzivis (Placodermi)
ApakšklaseArtrodiras (Arthrodira)
KārtaEuarthrodira
DzimtaPlordosteīdas (Plourdosteidae)
ĢintsPlordosteji (Plourdosteus)
SugaPlourdosteus panderi

Plourdosteus panderi ir plordosteīdu artrodiru suga. Tās pārstāvji dzīvoja augšdevonā, frānas laikmeta sākumā (gaujas svītas apakšdaļa). Sugu pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe Olga Obručeva 1962. gadā. Sugas holotips ir nuchale kaula fragments no Gaujas atseguma (gaujas svīta) pie Rakstu mājām (dienvidrietumos no Cēsīm, Latvijā). Nosaukums Plourdosteus panderi nozīmē Pandera (nosaukts paleontologa Pandera vārdā ) plordostejs. Suga bija izplatīta Latvijā (Gauja pie Rakstu mājām un Abava pie Lējēju mājām) gaujas svītas apakšējā daļā (senāk abavas svītā).

Sugu pārstāvēja liela izmēra zivis ar augstu galvas vairogu. Bruņas garums varēja sasniegt 60 cm. Ornamentējumu veido sīki un lieli, haotiski un salīdzinoši reti izvietoti pauguriņi. Nuchale sānu virsmas attiecībā pret horizontālo virsmu veido 50-55° leņķi (citiem kokkostejiem un plordostejiem šis leņķis nepārsniedz 40°). Locītavas izaugumam uz priekšējā sānu-muguras kaula (ADL) ir masīvs, augsts pamats.[1]

  1. Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 101-102. lpp