Pluņģe

Pluņģe
Pluņģe;
	Sv. Floriana kolonna Pluņģē
; Karogs	; Ģerbonis
	Pluņģe
	Koordinātas: 55°54′40″N 21°50′30″E / 55.91111°N 21.84167°EKoordinātas: 55°54′40″N 21°50′30″E / 55.91111°N 21.84167°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Pluņģes rajona pašvaldība
Pilsētas tiesības	1792
Augstums	119 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	17 385
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.plunge.lt
	Pluņģe Vikikrātuvē

Pluņģe (lietuviešu: Plungė) ir pilsēta un pašvaldības centrs Lietuvas ziemeļrietumos uz rietumiem no Telšiem.

Par pilsētu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pluņģes pilsēta atrodas Babrungas upes krastos. Pilsētā dzīvo vairāk kā divdesmit trīs tūkstoši iedzīvotāju. Cauri pilsētai iet dzelzceļa līnija Klaipēda- Šauļi. Piecdesmit astoņus hektārus pilsētā aizņem Ogiņska parks, kurš tika izveidots 18. gadsimtā. Ogiņski bija muižnieku dzimta, kura šai pilsētā dzīvoja vairākus gadsimtus. Pie parka atrodas neoklasicisma stilā būvētā kņaza Nikolaja Ogiņska pils (1879) un senlaicīgi staļļi. 1994. gadā pilī iekārtoja Žemaišu muzeju, kurā ir apskatāmi priekšmeti, kas ir saistīti ar žemaišu kultūru un mākslu visā pasaulē. Interesants objekts ir arī 1933. gadā romānikas stilā būvētā Svētā Jāņa Kristītāja katoļu baznīca un Svētā Floriāna statuja (1894). Pilsētā tiek izdoti četri laikraksti u.c. periodiskie izdevumi. Pluņģē notiek aktīva kultūras dzīve, dažādi kultūras un mākslas pasākumi. 2009. gadā Plunģe kļuva par šī gada Lietuvas kultūras galvaspilsētu.^[2] Divdesmit septiņus kilometrus uz rietumiem atrodas cita Lietuvas pilsēta Telši, bet tikai piecpadsmit kilometru attālumā atrodas Žemaitijas dabas parks (21 720 ha). Pilsētā darbojas vieglās rūpniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi. Plunģē atrodas liels pārtikas uzņēmums Plunges kooperatine prekyba UAB, kurā tiek izgatavotas arī Latvijas veikalos nopērkamās krabju nūjiņas. Pluņģes sadraudzības pilsēta Latvijā kopš 1996. gada 26. jūlija ir Tukums.^[3]

Pilsētas apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz ziemeļiem no pilsētas atrodas Žemaitijas Nacionālais parks. Parka teritorijā atrodas bijusī PSRS Plokštines kara bāze. Tā bija pirmā PSRS karabāze, kurā Aukstā kara laikā tika izvietotas kodolraķetes. Tagad šeit atvērts Aukstā kara muzejs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie avoti liecina, ka cilvēki šajā vietā mituši jau 5—1 gadsimtā p.m.ē. 15. gadsimtā tagadējās Pluņģes vietā bija ciems, kurš atradās lielāka blakus ciema pakļautībā. Tomēr neilgā laikā iedzīvotājus skaits pieauga tā, ka 16. gadsimta otrajā pusē pārspēja savu valdītāju skaitu. Tad arī Pluņģe tiek pirmo reizi minēta vēstures avotos (1565). 1792. gada 13. janvārī Pluņģei piešķira Magdeburgas tiesības, un šis ir arī pilsētas dibināšanas gads. Pilsētā ap 18. gadsimtu tika izveidota muiža. No 1806. līdz 1822. gadam muiža piederēja Platonam Zubovam, bijušajam Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorītam. Vēlāk šīs īpašums piederēja Ogiņsku dzimtas pārstāvjiem, kuri iekārtoja parku un uzcēla pili. Līdz Otrajam pasaules karam Pluņģē dzīvoja liela ebreju kopiena, kas aizgāja bojā holokaustā. Pilsētā ir saglabājusies ebreju sinagoga. 1997. gada 6. jūnijā Lietuvas prezidents ar dekrētu apstiprināja Pluņģes ģerboni.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pluņģe ir uzņēmēja Broņislava Lubja (Bronislovas Lubys, 1938-2011), latviešu dziedātājas Olgas Rajeckas (1962), poļu alpinistes Vandas Rutkevičas (Wanda Rutkiewicz, 1943-1992), dziedātājas Aistes Smilgevičūtes (Aistė Smilgevičūtė, 1977) un hokejista Mantas Armaļa (1992) dzimtā pilsēta.

Pluņģes pievārtē, Bukantes ciemā, dzimusi rakstniece Žemaite (Žemaitė, 1845-1921).

No 1889. līdz 1893. gadam Pluņģē dzīvoja gleznotājs un komponists Mikalojus Konstantins Čurļonis.