Poļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Polacy
Visi iedzīvotāji
~50 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem

Polija: 38,5 milj. (98%)
ASV:5,6 milj.
Brazīlija:1,85 milj.
Vācija:1,5 milj.
Francija:1,0 milj.
Baltkrievija: 418 tūkst.
Kanāda: 400 tūkst.
Argentīna: 300 tūkst.
Lietuva: 258 tūkst.
Ukraina: 219 tūkst.
Lielbritānija: 140 tūkst.

Latvija: ap 50 tūkst.
Valodas
poļu valoda
Reliģijas
katolisms
Radnieciskas etniskas grupas
čehi, slovāki, sorbi
Etnogrāfiskās grupas
kašūbi
mazuri
gurali

Poļi (poļu: polacy) ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits pasaulē apmēram 50 miljoni. Viena no reliģiozākajām tautām mūsdienu Eiropā.

Izcelsme un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poļu nosaukums radies no rietumslāvu cilts poļānu (polanie) vārda, kas jau no 8. gadsimtā dzīvoja mūsdienu Poznaņas apkārtnē Vartas upes baseinā. Vārda polanie tulkojums ir lauku (tīrumu) iedzīvotāji (no poļu: pole — 'lauks, tīrums'). Poļāni veidoja poļu tautas kodolu, šeit 9. gadsimtā radās pirmā Polijas valsts Pjastu dinastijas vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas — Gņezno, Poznaņa. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis Vislas baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte.

Visu poļu tautas pastāvāšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība vāciešiem, kuru "Dzīšanās uz austrumiem" politika (Drang nach Osten) bija vērsta arī pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras (Grīnvaldes kauja), gan rūgti zaudējumi (Polijas dalīšanas). 16. gadsimta vidū poļi kopā ar lietuviešiem spēja radīt Polijas-Lietuvas kopvalsti jeb Žečpospoļitu (Rzeczpospolita Obojga Narodów), kas bija viena no tālaika Eiropas lielvarām ar savdabīgu valsts iekārtu (muižnieku republiku). Tā ietekmēja baltkrievu un ukraiņu tautu mentalitāti un kultūru.

18. gadsimta beigās Polija-Lietuva dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - Prūsiju, Krieviju un Austriju, kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā. Kopš Polijas valsts izzušanas 19. gadsimtā Eiropā radās t.s. poļu jautājums. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā status quo niknākajiem ienaidniekiem. Polijā un Lietuvā notika Novembra sacelšanās (1830—1831) un Janvāra sacelšanās (1863—1864), arī vairāku citu Eiropas revolūciju laikā poļi bija nemiernieku pirmajās rindās.

Pēc Pirmā pasaules kara, sabrūkot Vācijas, Austroungārijas un Krievijas impērijām, 1918. gada 11. novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (Rzeczpospolita Polska). Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija Otrais pasaules karš, jo pēc Ribentropa-Molotova vienošanās divi agresori — PSRS un hitleriskā Vācija, okupēja Poliju un savās okupācijas zonās veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. Polijas slepenā valsts). Lai arī Otrajā pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot etniskās tīrīšanas, faktiski kļuva par viennacionālu valsti.

Latvijas poļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Latvijas poļi

Poļi ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām. Vairums Latvijas poļu dzīvo gan Daugavpils (12 934, 13,9%), Rīgas (12 916, 1,8%) un Jelgavas (1058, 1,9%) pilsētās, gan arī Daugavpils novadā (3075, 12,6%) un Krāslavas novadā (1326, 7,7%).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]