Pāriet uz saturu

Pogroms

Vikipēdijas lapa
Pogroms
Jūdengasas ielas izlaupīšana Fetmilha sacelšanās laikā. Frankfurte, 1614. gada 22. augusts.
Mērķis pārsvarā ebreji
papildus arī citas etniskās grupas

Pogroms (no krievu: погро́м - ‘grautiņš’) ir vardarbīgi nemieri, kas tiek kūdīti ar mērķi noslepkavot vai padzīt etnisku vai reliģisku grupu. Šo terminu parasti lieto, lai apzīmētu uzbrukumus ebrejiem.[1] Termins ienācis no krievu valodas, lai aprakstītu 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma uzbrukumus ebrejiem Krievijas Impērijā (galvenokārt nometinājuma joslās). Retrospektīvi līdzīgus uzbrukumus ebrejiem, kas notikuši citā laikā un vietā, pārdēvēja par pogromiem. Mūsdienās šo terminu dažreiz izmanto, lai aprakstītu publiski sankcionētus uzbrukumus neebreju grupām. Pogroma izmēri var būt ļoti atšķirīgi, atkarībā no konkrētā incidenta, dažkārt to iznākums ir slaktiņš.[2][3][4][5][6]

Pie nozīmīgākajiem pogromiem Krievijas Impērijā pieskaitāmi Odesas pogroms, Varšavas pogroms (1881), Kišiņevas pogroms (1903), Kijivas pogroms (1905) un Bjalistokas pogroms (1906). Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma 1917. gadā Austrumeiropas varas cīņu laikā notika vairāki pogromi, tostarp Ļvivas pogroms (1918) un Kijivas pogroms (1919). Nozīmīgākais pogroms, kas notika nacistiskajā Vācijā, bija 1938. gada Kristāla nakts. Vismaz 91 ebrejs tika nogalināts, vēl trīsdesmit tūkstoši arestēti un pēc tam ieslodzīti koncentrācijas nometnēs,[7] tūkstoš sinagogas tika nodedzinātas un vairāk nekā septiņi tūkstoši ebreju uzņēmumu tika iznīcināti vai bojāti.[8][9] Bēdīgi slaveno Otrā pasaules kara pogromu vidū bija 1941. gada Farhuds Irākā, 1941. gada jūlija Jasi pogroms Rumānijā, kurā tika nogalināti vairāk nekā 13 200 ebreju, kā arī Jedvabnes pogroms Vācijas okupētajā Polijā. Pēc Otrā pasaules kara notikušo pogromu vidū bija 1945. gada Tripoles pogroms, 1946. gada Kelces pogroms, 1947. gada Alepo pogroms un 1955. gada Stambulas pogroms.

Šāda veida vardarbība notikusi arī pret citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm. Piemēri ir 1984. gada sikhu slaktiņš, kurā nogalināja 3000 sikhu,[10] un 2002. gada Gudžaratas pogroms pret Indijas musulmaņiem.[11]

  1. ↑ «Pogrom». Encyclopædia Britannica. Britannica.com. 2017. (Russian: "devastation" or "riot"), a mob attack, either approved or condoned by authorities, against the persons and property of a religious, racial, or national minority. The term is usually applied to attacks on Jews in the Russian Empire in the late 19th and early 20th centuries.
  2. ↑ Nicholas Atkin, Michael Biddiss, Frank Tallett. The Wiley-Blackwell Dictionary of Modern European History Since 1789. John Wiley & Sons, 2011. gada 23. maijs. ISBN 978-1-4443-9072-8. Skatīts: 2015. gada 15. februāris.
  3. ↑ John Klier. Russians, Jews, and the Pogroms of 1881–1882. Cambridge University Press, 2011. 58. lpp. ISBN 978-0-521-89548-4. By the twentieth century, the word "pogrom" had become a generic term in English for all forms of collective violence directed against Jews. The term was especially associated with Eastern Europe and the Russian Empire, the scene of the most serious outbreaks of anti-Jewish violence before the Holocaust. Yet when applied indiscriminately to events in Eastern Europe, the term can be misleading, the more so when it implies that "pogroms" were regular events in the region and that they always shared common features. In fact, outbreaks of mass violence against Jews were extraordinary events, not a regular feature of East European life.
  4. ↑ Werner Bergmann. «Pogroms». International Handbook of Violence Research, 2003. 352–55. lpp. ISBN 978-1-4020-3980-5. doi:10.1007/978-0-306-48039-3_19.
  5. ↑ Jonathan Dekel-Chen, David Gaunt, Natan M. Meir et al. (redaktori). Anti-Jewish Violence. Rethinking the Pogrom in East European History. Indiana University Press, 2010. gada 26. novembris. ISBN 978-0-253-00478-9. Engel states that although there are no "essential defining characteristics of a pogrom", the majority of the incidents "habitually" described as pogroms "took place in divided societies in which ethnicity or religion (or both) served as significant definers of both social boundaries and social rank.
  6. ↑ John Klier. «Pogroms». The YIVO Encyclopedia of Jews in Eastern Europe. YIVO Institute for Jewish Research, 2010.
  7. ↑ «World War II: Before the War». The Atlantic. 2011. gada 19. jūnijs. Windows of shops owned by Jews which were broken during a coordinated anti-Jewish demonstration in Berlin, known as Kristallnacht, on November 10, 1938. Nazi authorities turned a blind eye as SA stormtroopers and civilians destroyed storefronts with hammers, leaving the streets covered in pieces of smashed windows. Ninety-one Jews were killed, and 30,000 Jewish men were taken to concentration camps.
  8. ↑ Michael Berenbaum, Arnold Kramer. The World Must Know. Amerikas Savienoto Valstu Holokausta memoriālais muzejs, 2005. 49. lpp.
  9. ↑ Martin Gilbert. The Holocaust: the Jewish tragedy. Collins, 1986. 30–33. lpp. ISBN 978-0-00-216305-7.
  10. ↑ Rahul Bedi. «Indira Gandhi's death remembered». BBC News, 2009. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. novembris. Skatīts: 2009. gada 2. novembris. The 25th anniversary of Indira Gandhi's assassination revives stark memories of some 3,000 Sikhs killed brutally in the orderly pogrom that followed her killing
  11. ↑ «The Soul-Wounds of Massacre, or Why We Should Not Forget the 2002 Gujarat Pogrom». The Wire (angļu). 2022. gada 27. februāris. Skatīts: 2024. gada 26. maijs. This article is extracted and adapted from the author’s book Between Memory and Forgetting: Massacre and the Modi Years in Gujarat, Yoda Press, 2019.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pogroms&oldid=4360270"