Polijas Seims

Polijas Republikas Seims; Sejm Rzeczypospolitej Polskiej
Tips
Tips	Apakšpalāta Polijas parlamentam
Līderi
Sejma māršals	Elžbeta Viteka, Likums un taisnīgums ; kopš 2019. gada 9. augusta
Struktūra
Locekļi	460
Politiskās grupas	Valdības partijas (229) Apvienotie Labējie (235) Likums un taisnīgums (217); Vienošanās partija (11); Apvienotā Polija (8); Polijas Republikāņu partija (2); ; Valdības atbalsta partijas (3) Brīvība un Solidaritāte (3); Opozīcija (218) Pilsoņu platforma (145); Kukiz'15 (26); Modernie (15); Polijas tautas partija (16); Konfederācija (6); Tagad! (Polijas partija) (3); Vācu apvienība (1); Neatkarīgie (7);
Vēlēšanas
Pēdējās vēlēšanas	2019. gada 13. oktobris
Sēžu zāle
Tīmekļa vietne
	www.sejm.gov.pl

Polijas Republikas Seims (poļu: Sejm Rzeczypospolitej Polskiej) jeb vienkārši Seims^[1] (Sejm) ir apakšpalāta Polijas Republikas parlamentam. Tajā ir 460 deputāti, kurus ievēl uz četru gadu termiņu. Polijas augšpalāta ir Polijas Senāts.

Vēsture

Radies kā Polijas karalistes kārtu pārstāvniecības orgāns. Pirmais Polijas Seims sapulcējās 1493. gadā pēc Polijas karaļa Jana Olbrahta aicinājuma. Lai ierobežotu karaļa Aleksandra Jagellona varu, 1505. gada Senāts pieņēma konstitūciju (Nihil novi), kas noteica, ka Seima lēmuma pieņemšanai nepieciešams vienbalsīgs lēmums. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides no 1572. gada tās Seimi parasti notika reizi divos gados, tajos piedalījās arī Kurzemes un Vidzemes landtāgu, vēlāk Inflantijas seimiku pārstāvji. Pirms Seima karalis sūtīja delegācijas uz visām kopvalsts vaivadijām seimiku sasaukšanai, kā arī Seima sēdes un apspriežamo jautājumu izziņošanai. Kaut arī Kopvalsts (Žečpospolitas) Seima sesijas nereti ilga 4–5 mēnešus, tomēr tās daudzkārt beidzās bez rezultāta dalībnieku nevienprātības dēļ.

Lielā Ziemeļu kara laikā krievu okupācijas apstākļos 1717. gada 1. februārī Varšavā Augusts II Stiprais sasauca t.s. "Mēmo Seimu" (Sejm niemy), kurā aizliedza atklāti iebilst karaļa lēmumiem par miera noslēgšanu. Krievijas impērijas sūtņa Nikolaja Repņina spiediena dēļ 1768. gada 5. martā atkārtojās "Mēmā Seima" sēde bez iebilšanas tiesībām, kas noveda pie Baras Konfederācijas kara (1768–1772) un Krievu—turku kara (1768—1774). Seimā uzpirkšanas un ietekmēšanas dēļ izveidojās spēcīga prokrieviska frakcija, kas Polijas dalīšanas laikā 1773. gada 30. septembrī piekrita Pēterburgā noslēgtajam līgumam ar Austriju, Krieviju un Prūsiju par plašu apgabalu atdošanu šīm lielvalstīm. Tomēr vēlāk Seims spēja pieņemt vairākus svarīgus lēmumus un panāca Krievijas impērijas karaspēka izvešanu. Situācija mainījās pēc Franču revolūcijas, kad Seims pieņēma 1791. gada 3. maija konstitūciju. Krievijas impērija 1792. gada 27. aprīlī izveidoja Targovicas konfederāciju, kas aicināja krievu okupācijas armijas iebrukumu, kas noveda pie 1792. gada Krievijas-Polijas kara. Pēc Polijas-Lietuvas sakāves 1793. gada 17. jūnijā krievu okupētajā Grodņā sasauca pēdējo "Mēmo Seimu", kas atbalstīja Polijas otro sadalīšanu. Lai gan deputātus rūpīgi atlasīja, tomēr pretestības apspiešanai izmantoja arestus, draudus, izolāciju un kukuļošanu.

Napoleona karu laikā 1807. gada jūlijā izveidojās Varšavas hercogiste, kurā atjaunoja divkameru Seimu ar vēlētu deputātu apakšpalātu un uz mūžu iecelto senatoru augšpalātu. Seims atcēla dzimtbūšanu un visus iedzīvotājus pasludināja par vienlīdzīgiem likuma priekšā. Deputātu palātu sākumā veidoja 100 uz deviņiem gadiem ievēlēti deputāti (pēc 1809. gada 166 deputāti). Pēc Vīnes kongresa lēmumiem 1815. gadā izveidoja autonomu Polijas karalisti ("Kongresa Poliju") personālūnijā ar Krievijas Impērijas ķeizaru kā Polijas karali. 1815. gada 20. jūnijā pieņēma jaunu konstitūciju, taču Polijas autonomiju pamazām sāka ierobežot. Atbilstoši konstitūcijai, Seimam bija jāsanāk reizi divos gados Varšavā, taču faktiski Seima sēdes notika tikai četras reizes – 1818., 1820., 1825. un 1830. gadā. Novembra sacelšanās laikā Polijas Seims 1831. gada 25. janvārī atcēla Krievijas ķeizaru Nikolaju I no Polijas troņa. Krievijas okupācijas iestādes pārtrauca Seima darbību 1831. gada 23. septembrī.

Pēc Polijas Otrās republikas nodibināšanas 1919. gada 26. janvārī sanāca Satversmes Seims (Sejm Ustawodawczy), kas 20. februārī pieņēma pagaidu Satversmi (Mała Konstytucja). Līdz Polijas okupācijai 1939. gadā septembrī darbojās piecu sasaukumu Seimi, pēdējo formāli likvidēja 1939. gada 2. novembrī. Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas karaspēka klātbūtnē 1947. gada 17. janvārī organizēja komunistu kontrolētas vēlēšanas, kurās balsu vairākumu ieguva "Demokrātiskais bloks" (Blok Demokratyczny) Boleslava Beruta vadībā. Līdz 1989. gadam darbojās desmit Polijas Tautas Republikas Seimi. Pēc Polijas Republikas atjaunošanas 1991. gada vēlēšanās ievēlēja jaunu Seimu.

Sigismunds III Vāsa vada Polijas-Lietuvas kopvalsts Seimu 1622. gadā
Polijas-Lietuvas kopvalsts Seima sēde Augusta II valdīšanas laikā 18. gadsimta sākumā
"Lielā Seima" sēde 1791. gada 3. maijā, kurā nobalsoja par liberālas konstitūcijas pieņemšanu
Seima sēde 1831. gada 25. janvārī, kas atcēla Krievijas ķeizaru Nikolaju I no Polijas troņa
Polijas Seima ēka ap 1930. gadu