Polijas kampaņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vācijas un PSRS uzbrukums Polijai.
Poļu kavalērija Bzuras kaujas laikā

Ar terminu Polijas kampaņa (poļu: Kampania wrześniowa, vācu: Polenfeldzug, krievu: Польский поход РККА) jeb Ceturtā Polijas dalīšana (poļu: IV rozbiór Polski) tiek apzīmēts Trešā Reiha, Slovākijas un PSRS karš pret Poliju, kas ilga no 1939. gada 1. septembra līdz 6. oktobrim. Par Polijas sadalīšanu Vācija jau iepriekš, noslēdzot Molotova—Ribentropa paktu, 23. augustā bija vienojusies ar PSRS.

Ar Polijas kampaņu sākās Otrais pasaules karš (1939-1945).

Polijas kampaņas sākums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau pirms 1939. gada izstrādātā vācu militārā operācija "Fall Weiss" paredzēja uzbrukumu Polijai 3 virzienos — Polijas austrumu robežai, kā arī no Slovākijas un Austrumprūsijas puses. Vācu propaganda 1. septembra uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai Gleivicas radiostacijai (t.s. Gleivicas incidentu), kurā viņi vainoja poļus. Faktiski to bija norīkojis Vācija Drošības dienesta (SD) vadītājs Reinhards Heidrihs.

Veluņas pilsēta pēc vācu uzlidojuma 1. septembrī

Vācijas uzbrukums Polijai sākās agrā 1. septembra rītā 4:40 ar uzlidojumu un Veluņas (poļu: Wieluń) pilsētas bombardēšanu. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā tika sagrauti 75% pilsētas ēku un ap 1200 cilvēku zaudēja dzīvību, lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji. Pulksten 5.00 no rīta pirmās vācu armijas šķērsoja Vācijas-Polijas robežu. Viena no pirmajām nopietnajām cīņām notika pie Mokras pilsētas 8.00 no rīta. Poļu ieņemtās aizsardzības pozīcijas un teritorijas pārzināšana ļāva veiksmīgi pretoties Vācija forsētajam, bet neelastīgajam uzbrukumam. Lai arī vāciešu tehniskais pārspēks bija milzīgs, poļiem izdevās radīt vāciešiem ievērojamus zaudējums. Kaujās pie Mokras vācieši bija zaudējuši 800 karavīru (kopā ar ievainotajiem) un 50 tankus, kamēr poļu zaudējumi bija ap 700 karavīru, kā arī 300 zirgu, kas tika izmantoti kavalērijas vienībām.

Jau no pirmās kara dienas sauszemes cīņas tika pavadītas arī ar apšaudi no gaisa, ko veica vācu Luftwaffe. Arī Vācijas sabiedrotie — slovāki — uzsāka savu uzbrukumu, iebrūkot Polijas dienviddaļā un uzsākot uzbrukumu Ziemeļu virzienā.

Bzuras kauja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Bzuras kauja

Vislielākā kauja Polijas kampaņas laikā bija Bzuras kauja, kas aizsākās 9. septembrī un turpinājās 10 dienas. Sākotnēji lielus panākumus tajā guva poļi, taču vēlāk vācieši ar savu lielo militāro pārspēku spēja aplenkt poļu karaspēku un pretestību sagrāva. Tā rezultātā vācieši ieguva aptuveni 170 000 kara gūstekņu.

Varšavas aplenkums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Varšavas aplenkums

Pilsēta jau no paša kara sākuma tika smagi bombardēta, taču aplenkumā esošie pilsētas iedzīvotāji un kareivji aktīvi to aizstāvēja. Cīņas par Varšavu ilga 19 dienas no 8. septembra līdz 27. septembra plkst. 12.00, kad tika parakstīta vienošanās karadarbības izbeigšanu. 29. septembrī vācu karagūstā nonāca 100 000 poļu karavīru. Daļa no bruņojuma, ko poļu armija paspēja paslēpt aplenkuma pēdējās dienās, tik izmantota Varšavas sacelšanās laikā, 1944. gada rudenī.

PSRS iebrukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Padomju propagandas plakāts (1939).

17. septembrī Polijā iebruka arī Sarkanā armija ar 466 516 karavīriem, 3739 tankiem, 380 bruņumašīnam un apmēram 2000 lidmašīnām. Galvenās kaujas pret iebrucējiem notika pie Viļņas (18.-19. septembrī), Ļvovas (19.-22. septembrī), Grodņas (20.-22. septembrī) un Vitičnas (Wytyczno) netālu no Ļubļinas 1. oktobrī. Pēdējā Polijas armijas vienība kapitulēja 1939. gada 6. oktobrī. Pēc aktīvās karadarbības pārtraukšanas Vācijas armija atkāpās uz rietumiem līdz koriģētajai Vācijas-PSRS demarkācijas līnijai.

Sarkanās armijas zaudējumi nav oficiali publicēti. Pēc krievu vēsturnieka G. Krivošejeva aplēsēm bija 1475 kritušie (Baltkrievijas frontē 503, Ukrainas frontē 972) un 2383 ievainotie (Baltkrievijas frontē 642, Ukrainas frontē 1741),[1] bet pēc Igora Buņiča aplēsēm 5327 kritušie, ievainotie un bezvēsts pazudušie. Turpretī angļu vēsturnieks Dž. Senfords raksta par apmēram 3000 kritušajiem un 10 000 ievainotajiem PSRS pusē un 3000–7000 kritušajiem un līdz 20 000 ievainotajiem Polijas pusē.[2] PSRS kampaņas laikā zaudēja ap 150 tanku. Lielākā daļa no poļu karagūstekņiem vēlāk tika nogalināti Katiņas slaktiņā.

Polijas sabiedrotie[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas zaudējums kampaņā ir lielā mērā saistīts ar angļu un franču nespēju un nevēlēšanos sākt karu ar Vāciju. Lai arī Francija un Lielbritānija bija Polijai devušas savas garantijas un 3. septembrī pieteica Vācijai karu, abas valstis aktīvu karadarbību neizvērsa. Līdz ar to tika pieviltas Polijas cerības atrast spēcīgus sabiedrotos, kas noveda pie tās sakāves.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Кривошеев Г. Ф., Россия и СССР в войнах XX века: потери вооруженных сил. Статистическое исследование. 1997
  2. The Sovietisation of East Poland. In: George Sanford: Katyn and the Soviet massacre of 1940: truth, justice and memory. Routledge, London 2005