Poltavas mākslas muzejs
| Poltavas mākslas muzejs | |
|---|---|
| Полта́вський худо́жній музе́й (галере́я мисте́цтв) імені Миколи Ярошенка | |
 Ieeja muzejā | |
| Dibināts | 1919. gada 27. aprīlis |
| Atrašanās vieta |
 Jevropeiska iela 5, Poltava, Ukraina |
| Koordinātas | 49°35′23″N 34°33′20″E / 49.58972°N 34.55556°EKoordinātas: 49°35′23″N 34°33′20″E / 49.58972°N 34.55556°E |
| Direktors | Olga Kurčakova |
| Mājaslapa |
www |
Poltavas mākslas muzejs (ukraiņu: Полта́вський худо́жній музе́й), oficiāli Mikolas Jarošenko Poltavas mākslas muzejs (mākslu galerija) (ukraiņu: Полта́вський худо́жній музе́й (галере́я мисте́цтв) імені Миколи Ярошенка) ir mākslas muzejs Poltavā, Ukrainā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Starpkaru periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu muzeja kolekcija aizsākta 1917. gadā, kad mākslinieku apvienībai “Peredvižņiki” piederošais gleznotājs Mikola Jarošenko uzdāvināja savai dzimtajai pilsētai savu mākslas kolekciju.[1] Neskaitot 100 gleznas un 23 skiču burtnīcas, ko bija radījis pats Jarošenko, kolekcijā bija viņa draugu un kolēģu darbi, kuri piedalījās “peredvižņiku” ceļojošajās mākslas izstādēs: Ivana Šiškina, Vasiļija Poļenova, Vladimira Makovska, Iļjas Repina, Vasiļija Maksimova un citu.[2]
Muzejs tika atvērts sabiedrībai 1919. gada 27. aprīlī. Sākotnēji oficiāli tā skaitījās bija gleznu galerija, nevis īsts muzejs. Tās dibinātājs Mihailo Rudinskis, kurš vēlāk kļuva par slavenu ukraiņu arheologu un muzejpētnieku, to tomēr dēvēja par “Mākslas muzeju”.[1]
Pilsētas muzeju nolemts izveidot pēc tam, kad pilsētā tika izveidota Poltavas novada Vēstures un mākslas pieminekļu aizsardzības komiteja. Mākslas priekšmeti no nacionalizētajiem Kočubeju (Dikaņkā), Galaganu (Sokirnicos), Kapņistu (Obuhivkā), Repņinu (Jahotinā) īpašumiem tagad bija nonākuši padomju valsts rokās.[1] Muzejs atradās savrupmājā, kas agrāk piederēja muižniekam Boļubašam. Tā tika uzcelta 1912. gadā (projektu veidoja pazīstamais arhitekts Pavlo Aļošins) klusā Poltavas nostūrī Spasskajas ielā 11.[3]
Jau pēc pusotra gada muzejs kļuva par tagadējā Novadpētniecības muzeja mākslas nodaļu. No 1934. gada pēc muzeja likvidācijas ierosināšanas tas tika pārvietots Novadpētniecības muzeja ēkā, aizņemot deviņas telpas pirmajā stāvā. 1939. gada 7. martā Tautas komisāru padome pieņēma lēmumu par neatkarīga, nu jau apgabala līmeņa, mākslas muzeja statusa atgriešanu.
Īsi pirms Otrā pasaules kara muzeja kolekcijā bija aptuveni 30 000 priekšmetu. Nacistu okupācijas laikā gandrīz visi eksponētie priekšmeti un muzeja ieraksti tika zaudēti.[1] Saglabāti tikai evakuētie mazāk vērtīgie fondi. Mūsdienās, tikai pateicoties Rudinska muzeja ceļvedim, varam iedomāties, cik lieli bija zaudējumi: bagātīgā Džovanni Batistas Tjepolo, Pītera Paula Rubensa, Melhiora d'Hondekutera, Adriāna van Ostades, Elizabetes Luīzes Vižes-Lebrēnas un citu gleznu kolekcija, 17.-18. gadsimta ukraiņu gleznotāju darbi, labākie 19.-20. gadsimta krievu mākslinieku darbi. 1944. gada novembrī, kad Poltava vēl bija lielā mērā nopostīta, Mākslas muzejs atsāka darbu.
Pēc 1945. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1951. gadā muzejs atgriezās sākotnējā ēkā, kas bija restaurēta. Pēc kara muzeja darbinieki darīja visu iespējamo, lai atjaunotu zaudēto kolekciju. Tagad, ieskaitot 4187 priekšmetus, kas izdzīvoja karā, tajā ir vairāk nekā 9000 muzeja priekšmetu. Taču steigā remontētā ēka uz 2000. gadu bija nonākusi sliktā tehniskā stāvoklī.[3] Dome nolēma muzeju pārcelt uz Mākslas galerijas ēku Frunzes ielā 5 (tagad — Jevropeiska iela). Tur izstāde aizņēma divas atsevišķas telpu anfilādes pirmajā stāvā.
Pēc pārvietošanas izstādes hronoloģiskais izkārtojums palika nemainīgs. Kreisajā anfilādē atrodas Rietumeiropas māksla: gleznas, skulptūras, porcelāns. Unikāli ir Lūkasa Kranaha jaunākā, Van Ravesteina, Klāras Pītersas, Melhiora d’Hondekutera, Marčello Bačarelli, Žana Batista Groza, Frančesko Gvardi un citu darbi.[2] Daļa no tiem bija 1945. gadā izvesti no Vācijas.[4] Labajā anfilādē ir ukraiņu un krievu mākslinieku darbi, 17.-18. gadsimta baznīcas piederumu paraugi, skulptūras, mēbeles.
Jarošenko darbiem atvēlētas divas telpas. Īpašu interesi rada viņa pašportrets kopā ar viņa sievas portretu. Vērtīgas skaitās arī viņa Kaukāza ainavas, laikabiedru portreti, viņa etīdes par slaveniem darbiem.
Muzejā apskatāmas arī 18.-19. gadsimta meistara Bernāra miniatūras (tai skaitā Napoleona, Žozefīnes, Marijas Luīzes portreti), miniatūristi no Vācijas un Austrijas — G. Fīgers, K. F. Kepke, A. Antreiters. Ķīnas, Japānas, Irānas, Turcijas, Francijas un Vācijas mākslu un amatniecību pārstāv porcelāna, akmens, metāla, audumu priekšmetu kolekcijas. Nozīmīgas ir Saksijas, Sevras un Vīnes porcelāna fabriku 18.-19. gadsimta kolekcijas.
Mūsdienās muzejs aktīvi izmanto visu savu teritoriju, īpaši 550 m2 lielo izstāžu telpu.[1] Periodiski tiek rīkotas muzejā glabāto darbu mākslas izstādes.
Aplaupīšanas incidents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1997. gada 18. martā laupītāji maskās no muzeja iznesa divas vērtīgas gleznas: flāmu mākslinieces Klāras Pītersas "Kluso dabu (brokastis)" (1612) un Ežēna Delakruā "Turku nakts kauju ar krustnešiem" (1848).[5] Taču 1997. gada novembrī Mančestras policija kopā ar Interpolu veica veiksmīgu operāciju, lai aizturētu Ukrainas pilsoni un četrus Lielbritānijas pilsoņus, mēģinot pārdot zagtas gleznas. Abas gleznas tika atgrieztas muzejam.[6]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Надія Труш. «Історія Художнього музею: переїзди, ліквідація, розбій, розквіт». kolo.poltava.ua (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-23. Skatīts: 2023-03-23.
- ↑ 2,0 2,1 «Полтавський художній музей ім. М.». Полтавський художній музей (галерея мистецтв) ім. М. Ярошенка (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-23.
- ↑ 3,0 3,1 «Полтавський художній музей (галерея мистецтв) ім. М. Ярошенка». Полтавський художній музей (галерея мистецтв) ім. М. Ярошенка (ukraiņu). Skatīts: 2023-03-23.
- ↑ Таня Цирульник. «Німецький принц хоче забрати картини з полтавського музею». kolo.poltava.ua (ukraiņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-03-23. Skatīts: 2023-03-23.
- ↑ «В мире прекрасного: разбои, грабежи». cripo.com.ua. 2013-11-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-11-10. Skatīts: 2023-03-23.
- ↑ «КАРТИНЫ, УКРАДЕННЫЕ ИЗ ПОЛТАВСКОГО МУЗЕЯ, ВОЗВРАЩАЮТСЯ ДОМОЙ». www.segodnya.ua (krievu). Skatīts: 2023-03-23.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Poltavas mākslas muzejs.
