Pomerānijas Ēriks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Pomerānijas Ēriks
Erik av Pommern, Erik af Pommern
Eric VII the Pomeranian of Denmark (photo 2010) crop.jpg
Norvēģijas karalis
Amatā
1389. gads (de facto no 1412. gada) — 1442. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers
Dānijas karalis
Amatā
1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers
Zviedrijas karalis
Amatā
1396. gads (de facto no 1412. gada) — 1439. gads
Priekštecis Margrēte
Pēctecis Bavārijas Kristofers

Dzimšanas dati 1381./1382. gadā
Rīgenvalde, Pomerānija
(tagad Darlovo, Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1459. gada 3. maijā
Rīgenvalde, Pomerānija
(tagad Darlovo, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Jaunavas Marijas baznīca, Darlovo, Karogs: Polija Polija
Dinastija Grifu dinastija
Tēvs Vartislavs VII
Māte Mēklenburgas-Šverīnes Marija
Dzīvesbiedrs(-e) Anglijas Filipa

Pomerānijas Ēriks (norvēģu: Erik av Pommern, dāņu: Erik af Pommern, zviedru: Erik av Pommern; dzimis 1381/1382. gadā, miris 1459. gada 3. maijā) bija Grifu dinastijas Norvēģijas karalis no 1389. līdz 1442. gadam (kā Ēriks III) un Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam (kā Ēriks VII Dānijā). Pirmais Kalmāras ūnijas karalis. Iesākumā valdīja kopā ar viņu adoptējušo māti — karalieni Margrēti.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Pomerānijā Pomerānijas kņaza Vartislava VII un viņa sievas Mēklenburgas Marijas ģimenē, Dānijas karalienes Margrētes māsas mazdēls. Viņa dzimtais vārds bija Boguslavs, vārds Ēriks izvēlēts vēlāk. Septiņu gadu vecumā 1389. gadā ieradās Dānijā. 1397. gada 17. jūnijā Kalmārā tika kronēts par visu trīs Skandināvijas troņu (Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas) karali. Tomēr līdz pat savai nāvei 1412. gadā faktiskā valdniece bija Margrēte.

1416. gadā par karaļa rezidenci tika izvēlēta Kopenhāgena, kas lika pamatus tās kļūšanai par galvaspilsētu Roskildes vietā 1443. gadā. Gandrīz visu valdīšanas laiku Pomerānijas Ēriks, Svētās Romas impērijas ķeizara atbalstīts, neveiksmīgi karoja ar Hanza atbalstītajiem Šlēzvigas grāfiem. 1428. gadā Pomerānijas Ēriks ieviesa maksu par kuģošanu caur Zundu, kas tika iekasēta līdz pat 1857. gadam.

Augot neapmierinātībai ar karaļa valdīšanu, 1439. gadā Pomerānijas Ēriks pameta Dāniju un apmetās Gotlandē, un tajā pašā gadā tika atcelts no Dānijas un Zviedrijas troņa. 1442. gadā Ēriks atteicās arī no Norvēģijas troņa. Gotlandē Pomerānijas Ēriks nodzīvoja līdz 1449. gadam, nodarbojoties ar pirātismu, līdz atgriezās dzimtajā Pomerānijā, kur nodzīvoja līdz mūža galam.

Grifu dinastijas valdnieks Wappen Pommern.svg
Priekštecis:
Margrēte
Norvēģijas karalis
1389. — 1442.
Pēctecis:
Bavārijas Kristofers
Priekštecis:
Margrēte
Dānijas karalis
1396. — 1439.
Pēctecis:
Bavārijas Kristofers
Priekštecis:
Margrēte
Zviedrijas karalis
1396. — 1439.
Pēctecis:
Bavārijas Kristofers