Pontas grieķi

Pontas grieķi (grieķu: Πόντιοι, Ποντιακοί Έλληνες) ir grieķu etniskā grupa, kas vēsturiski dzīvoja Pontas reģionā Melnās jūras dienvidu piekrastē (mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos). Pontas grieķi veido vienu no senākajām grieķu diasporas kopienām, kuru izcelsme saistīta ar senajām grieķu kolonijām, kas šajā reģionā tika dibinātas jau 8. gadsimtā p.m.ē.
Pontas grieķi runāja pontu grieķu dialektā, kas ir arhaiska grieķu valodas forma ar vairākām īpatnībām, kuras saglabājušās līdz mūsdienām. Lielākā daļa Pontas grieķu tradicionāli piederēja pie Austrumu pareizticīgās baznīcas, kas bija nozīmīgs viņu kultūras un identitātes pamats.
20. gadsimta sākumā, īpaši Pirmā pasaules kara laikā un pēc tā, Pontas grieķi piedzīvoja masveida vajāšanas, deportācijas un slepkavības, kuras daļa vēsturnieku raksturo kā Pontas grieķu genocīdu. Šo notikumu rezultātā lielākā daļa kopienas tika iznīcināta vai piespiedu kārtā pārvietota.
Pēc 1923. gada Grieķijas—Turcijas iedzīvotāju apmaiņas Pontas grieķu vairākums pārcēlās uz Grieķiju, savukārt citi apmetās Krievijā, Gruzijā, Armēnijā un citās valstīs. Mūsdienās Pontas grieķu pēcteči dzīvo arī plašā diasporā Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pontas grieķi.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|