Pontonu tilts (Rīga)

Pontonu tilts
	Rīgas Pontontilts ar peldētavu pēc 1931. gada
Transporta veids	pajūgi, automašīnas, tramvajs
Šķērso	Daugava
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija
Tilts atklāts	1896. gadā
Iepriekšējais tilts	Peldošais tilts
Nākamais tilts	Akmens tilts, Vanšu tilts
Tika nojaukts	1981. gadā
	Pontonu tilts Vikikrātuvē

Pontonu tilts jeb Rīgas pontontilts (vācu: Pontonbrücke, krievu: Понтонный мост) bija no pontoniem sastāvošs tilts Rīgā pār Daugavu, kas vairākas reizes mainīja novietojumu. Pirmais (1896—1915), otrais (1931—1944) un trešais (1945—1957) pontontilts aptuveni atradās tagadējā Akmens tilta vietā, bet ceturtais pontontilts (1957—1981) atradās augšpus tagadējam Vanšu tiltam.

Vēsture

Pirmo Pontontiltu no 1892. līdz 1896. gadam pa posmiem uzbūvēja 646 metrus garā Peldošā tilta vietā, kas savienoja Vecrīgas Grēcinieku ielas galu ar Klīversalu un Jelgavas ceļu un atradās tagadējā Akmens tilta vietā. Tā vidū atradās tramvaja sliedes. Pavasaros, ledus iešanas laikā, to izņēma un novietoja ziemas ostā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā, baidoties no vācu armijas uzbrukuma Rīgai, Pontontiltu izjauca. Uzsāka pontonu evakuāciju uz Igauniju, bet vētras laikā lielāko daļu no tiem izmeta Igaunijas piekrastē uz akmeņiem.^[1] Pēc Rīgas ieņemšanas 1917. gada septembrī Pontontilta vietā uzbūvēja Lībekas koka tiltu, ko 1924. gadā izpostīja pavasara pali.

1931. gadā atklāja Jauno Pontontiltu, kas bija izgatavots Liepājas karostas darbnīcās. Pirms 1941. gada kaujas par Rīgas tiltiem Sarkanā armija iznīcināja divus pontontilta posmus, kas tika atjaunoti 1942. gadā. Vācu armijai atkāpjoties 1944. gadā, tilta pontonus uzspridzināja un nogremdēja Daugavā.

Satiksmi pār atjaunoto (trešo) pontontiltu atklāja 1945. gada 23. jūnijā. Kad 1957. gadā pabeidza Oktobra (Akmens) tilta būvniecību, pontontiltu pārvietoja lejup pa straumi iepretī Rīgas pilij. Pēc Rīgas HES atklāšanas, pārmērīgi atverot slūžas, stiprā straume aizrāva vairākus pontonus ar cilvēkiem un automašīnām līdz pat Daugavas grīvai.

Pēc Vanšu tilta atklāšanas 1981. gadā pontontiltu nojauca, daļu no pontoniem pa jūru aizvilka uz Ļeņingradu, bet daļa veco pontonu ilgstoši atradās Āgenskalna līcī.