Portāls:Astronomija/Ziņas/Arhīvs

2017. gada maijs.

• (Saules sistēma) Zonde “Cassini” ir detalizēti fiksējusi Saturna tuvākos gredzenus, kur lielā daudzumā ir novērojami spilgti virpuļi un viļņi, t.i. savdabīgi ”propelleri”. Pēc zinātnieku domām Saturna gredzeni ir veidojušies no planetārā iedīgļa vēl Saules sistēmas veidošanās sākuma stadijā. Viņi uzskata, ka tas nonāca pārāk tuvu Saturnam, kura paisuma spēki sarāva šo iedīgli, sasmalcinot to lielā sīku lausku daudzumā. Lielākos fragmentus absorbēja Saturns un Titāns, bet mazākie kalpoja par nākamo gredzenu izejmateriālu. Pateicoties jaunajiem attēliem kļuva iespējams sasaistīt savā starpā lielos “propellerus”, kas tika fiksēti misijas sākumā, un kuri pēc zinātnieku domām ir saistīti ar lielajiem pavadoņiem starp Saturna gāzu-putekļu gredzeniem, ar nesen atklātajām neliela izmēra līdzīga veida struktūrām.
• (Mūsu galaktika) Astronomi novēroja, kā masīva mirstoša zvaigzne, domājams, pārtapa melnajā caurumā. Apvienojot LBT teleskopu, kā arī “Habbla” un “Spitcer” kosmiskās observatorijas ļāva konstatēt, ka zvaigzne vienkārši pazuda no redzesloka. Pārnovas sprādziena vietā tā vienkārši “izdzisa”. Šai zvaigznei, kuras masa pārsniedz Saules masu 25 reizes, vajadzēja uzsprāgt kā pārnovai. Bet tā vienkārši pazuda, atstājot aiz sevis pēdas, kas turpmākajos pētījumos tika attiecinātas uz melnā cauruma izveidošanos. Neveiksmīgie masīvo zvaigžņu sprādzieni (angl. "massive fails"), līdzīgi šim, var izskaidrot, kāpēc astronomi novēro masīvo zvaigžņu sprādzienus retāk, nekā ir gaidāms, uzskata astronomijas profesors Kristofers Kočaneks no Ohaio universitātes.
• (Metagalaktika) Kvazāri ir starojoši objekti, kuru centrā atrodas melnie caurumi, un kurus var novērot no liela attāluma. Uz melno caurumu krītošā matērija palielina tā masu rada kvazāra starojumu. Jaunajā pētījumā astronomi Kristīnes Eileres vadībā no Maksa Planka biedrības astronomijas institūta Keka observatorijā Havaju salās ir atklājuši ekstremāli jaunus kvazārus ar neparastām īpašībām. Šie kvazāri ir spējuši akumulēt masu, ap miljardu Saules masu apjomā, mazāk kā 100000 gadu laikā. Saskaņā ar pašreizējiem modeļiem tam prasītos 1000 reižu vairāk laika. Pēc pašreizējās melno caurumu evolūcijas teorijas šāda izmēra formēšanai, kā šie kvazāri, ir nepieciešams 100 miljonu gadu. Tāpēc šis atklājums rada zinātniekiem lielu mīklu. Nākošajā pētījumu etapā Eilere ar komandu mēģinās atklāt jaunus kvazārus ar šādām attīstības anomālijām, kā šiem atklātajiem trim kvazāriem. Šādi atklājumi varētu liecināt, ka liela kvazāru daļa patiesībā ir jaunāki, nekā līdz šim tika uzskatīts.

• (Saules sistēma) Pa Marsa orbītu Lagranža punktā L5 tam seko 9 Trojas asteroīdi. Jaunākie pētījumu dati liek domāt, ka Marsa Trojas asteroīdi ir radušies sadaloties pundurplanētai. Visi šie astroīdi atrodas ļoti kompakti. Lai apstiprinātu šo hipotēzi tika veikti spektroskopiskie novērojumi, kur tika konstatēts, ka vismaz diviem asteroīdiem ir līdzīgs sastāvs, norādot uz to kopīgo izcelsmi. Pie tam tie sastāv galvenokārt no minerāla olivīna, kas parasti veidojas augstspiediena apstākļos samērā lielu kosmisku ķermeņu dzīvēs. Tas nozīmē, ka Marsa Trojas asteroīdi ir radušies nevis asteroīdam sairstot, bet pundurplanētai ejot bojā kādā kosmiskā sadursmē.
• (Mūsu galaktika) Astronomi ir atklājuši atmosfēru ap citplanētu GJ 1132b. Šis atklājums pirmo reizi konstatē atmosfēras klātnību ap superzemes tipa planētu, kas pēc masas un izmēriem līdzinās Zemei. Tādā veidā ir sperts jauns solis dzīvības meklējumos uz citplanētām. Atklājums tika veikts ar Čīlē izvietoto 2,2 metrīgo teleskopu ESO/MPG Džona Sausvorta vadībā.
• (Metagalaktika) Uz paša dziļākā rentgenuzņēmuma, kas līdz šim tika uzņemts, kosmiskā observatorija „Čandra” (Chandra) fiksēja noslēpumainu uzliesmojumu rentgenstaru diapazonā. Šis avots radās , domājams, kaut kādas kosmiskas kataklizmas rezultātā, bet var būt, ka tā izcelsme nekad iepriekš astronomijā nav tikusi pētīta. Līdz 2014. gada oktobrim šis avots rentgenstaru diapazonā nebija novērojams. Bet tad tas pēkšņi uzplaiksnīja, dažu stundu laikā palielinot savu spožumu 1000 reizes. Apmēram pēc diennakts avots atkal nodzisa, samazinot savu spožumu zem observatorijas „Čandra” jūtības līmeņa. Novērojot šo rajonu ar Habbla un Spitcera kosmiskajām observatorijām, tika konstatēts, ka šis noslēpumainais fenomens notika nelielā blāvā galaktikā, apmēram 10,7 miljardu gaismas gadu attālumā no Zemes. Dažu minūšu laikā šis rentgenstaru avots izdalīja vairāk enerģijas, nekā visas šīs galaktikas zvaigznes kopā. Šis notikums tiek skaidrots, kā masīvas zvaigznes kolapss, vai kā divu neitronu zvaigžņu sadursme, vai arī kā neitronu zvaigznes sadursme ar melno caurumu.

• Janvāra sākumā NASA paziņoja, ka tiek dibināta nodaļa Planetary Defense Coordination Office (PDCO), kas koordinēs visu ASV organizāciju darbību, kuras nodarbojas ar Zemei bīstamu kosmisko objektu (near-Earth objects, NEOs) problemātiku. Šī nodaļa pārraudzīs projektu finansējumu, kas saistīti ar Zemei tuvojošos komētu un asteroīdu atklāšanu un izpēti.
• Klejojoša planēta (2MASS J2126), kas atrodas virs 100 gaismas gadiem no Zemes, domājams atrodas orbītā ap zvaigzni (TYC 9486-927-1). Masīvā planēta (11-15 Jupitera masas) rotē ap zvaigzni 14000 a.v. attālumā no tās. Līdz ar to pēc astronoma Nila Dikona domām šī ir lielākā zināmā planetārā sistēma.
• Pētnieki ir atraduši pierādījumus tam, ka Saules sistēmā aiz Neptūna pa ļoti izstieptu orbītu riņķo masīva planēta (ap 10 Zemes masām) vidēji 4,5 miljardi km. attālumā no Saules. Tas ir aptuveni 20 reizes tālāk no Saules, nekā Neptūna vidējā orbīta. Šīs planētas gads ilgst no 10000 līdz 20000 Zemes gadus. Planēta tiek saukta par "Devīto planētu".
• NASA kosmiskais teleskops "Keplers" janvārī apstiprināja 1000-ās citplanētas eksistenci. Šis teleskops regulāri apseko 150000 zvaigznes, un pašlaik iezīmēti vēl 4000 kandidāti uz citplanētas statusu.

• 15. februāris — 27 700 kilometru attālumā no Zemes palidoja 44 metrus lielais asteroīds 2012 DA14. Neilgi pirms tam mazāks meteorīts (domājams ap 17 m liels) izraisīja milzu sprādzienu debesīs virs Krievijas pilsētas Čeļabinskas.
• 7. oktobris — paziņots, ka Veneras augšējā atmosfērā ir ozona slānis.
• 4. oktobris — par Nobela prēmijas laureātiem fizikā paziņoti Sols Perlmuters, Ādams Rīss un Braiens Šmits par paātrinātu Visuma izplešanās atklāšānu, pētot attālas supernovas.
• 3. oktobris — Čīlē darbu sāka Atacama Large Millimeter Array, lielākais un sarežģītākais jebkad uzbūvētais radioteleskops.
• 10. septembris — ASV palaistas Mēness zondes GRAIL-A un GRAIL-B.
• 5. augusts — ASV palaista Jupitera zonde Juno.
• Ķīnā, Siņdzjanā atrasts ap 25 t smags dzelzs meteorīts.
• Ar Habla kosmisko teleskopu Plutonam atklāts ceturtais pavadonis.

• Ķīna un Krievija 2009. gada oktobrī plāno nosūtīt divas zondes uz Marsu. Viena zonde fotografēs pašu Marsu, otra — tā pavadoni Fobosu.
• 2008. gada 4. decembrī NASA paziņoja, ka atliek uz 2011. gadu nākošgad paredzēto visurgājēja Mars Science Laboratory lidojumu uz Marsu. Šīs misijas laikā paredzēts noskaidrot, vai šī planēta ir vai bija piemērota dzīvības pastāvēšanai.