Portugāle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Portugāles Republika
República Portuguesa
Portugāles karogs Portugāles ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaA Portuguesa
tulk. "Dziesma Portugālei"
Location of Portugal
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Lisabona5
345) 38°46′N 9°11′W / 38.767°N 9.183°W / 38.767; -9.183
Valsts valodas portugāļu valoda1
Etniskās grupas (2007) portugāļi 96,87%
legāli imigranti 3,13% (kaboverdieši, brazīļi, ukraiņi, angoļi un citi)[1]
Valdība Parlamentāra republika6
 -  Prezidents Marselu Rebelu di Soza
 -  Premjerministrs Antoniu Košta
Izveide Vispārpieņemtais valsts izveides gads ir 1139. gads 
 -  Dibināšana 868. gadā 
 -  Atkārtota dibināšana 1095. gadā 
 -  De facto neatkarība 1128. gada 24. jūnijā 
 -  Karaliste 1139. gada 25. jūlijā 
 -  Atzīta 1143. gada 5. oktobrī 
 -  Pāvesta atzinums 1179. gadā 
Iestāšanās ES 1986. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 92 345 km² (110.)
 -  Ūdens (%) 0,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 10 707 924[2] (75.)
 -  Blīvums 114/km² (87.)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $232 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $23 464 
HDI (2007) 0,909 (augsts) (34.)
Valūta Eiro2 (EUR)
Laika josla WET3 (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) WEST (UTC+1)
Interneta domēns .pt4
ISO 3166-1 kods 620 / PRT / PT
Tālsarunu kods +351
1 Mirandiešu valoda, kurā runā dažos ciemos Miranda do Douro municipalitātē, tika oficiāli atzīta 1999. gadā (Lei n.° 7/99 de 29 de Janeiro).[3] Tiek atzīta arī Portugāļu zīmju valoda.
2 Pirms 1999: Portugāles eskudo.
3 Azoras: UTC-1; UTC vasarā.
4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
5 No 1139. līdz 1260. gadam galvaspilsēta bija Koimbra.
6 Šībrīža pārvaldes forma tika izveidota Neļķu revolūcijā 1974. gada 25. aprīlī, kas izbeidza Estado Novo autoritāro režīmu.

Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.

Nosaukuma Cale etimoloģija ir noslēpumaina, tāpat kā šīs apmetnes dibinātāju izcelsme. Daži vēsturnieki uzskata, ka to dibināja senie grieķi, un nosaukums Cale ir radies no grieķu vārda kallis (tulkojumā "skaists"), atsaucoties uz skaisto Douru upes ieleju. Citas versijas apgalvo, ka Cale ir ķeltu nosaukums arī daudzām citām vietām šajā reģionā, tādēļ nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta tieši ar šīm ciltīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi. Viena no versijām apgalvo, ka tieši luzitāņi ir portugāļu senči. Portugāles teritoriju ir iekarojuši gan Kartāga, Romas Republika, gan suevi, gan vandaļi, gan vestgoti, gan mauri. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. 1179. gadā Romas pāvests atzina Portugāles karalistes pastāvēšanu. 15. gadsimtā Portugāle aizsāka lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu un kļuva par lielāko jūras braucēju nāciju ar kolonijām Brazīlijā, Āfrikā, Arābijā, Indijā un Ķīnā. 1580. gadā Portugāle nonāca Spānijas Habsburgu dinastijas kontrolē, bet pēc 60 gadiem atkal atguva neatkarību ar portugāļu karali. 1807. gadā valsti iekaroja Napoleons Bonaparts. 1910. gadā tiek pasludināta Portugāles Pirmā Republika. 1926. gadā notika militārs apvērsums, kuram sekoja Antoniu Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. 1949. gadā Portugāle bija viena no 12 NATO dibinātājvalstīm. Salazara izveidotais režīms tika gāzts 1974. gada Neļķu revolūcijā. 1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles topogrāfiskā karte.

Portugāles platība ir 92 090 km², aptuveni 1,5 reizes lielāka par Latviju. Portugāle atrodas Dienvideriopā, Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Robežas garums ar Spāniju ir 1214 km. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas garums ir 1793 km. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru Salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Tipiska Douru upes ielejas ainava.

Portugāli uz pusēm sadala tās lielākā upe Težu. Ziemeļu daļā raksturīga ir kalnaina ainava ar dziļām, izrobotām upju ielejām. Savukārt dienvidu daļā plešas līdzenumi, un arī klimats ir daudz siltāks un sausāks nekā ziemeļos. Vienīgi Algarvi no Alentežu atdala nelieli kalni. Citas lielākās Portugāles upes ir Douru, Miņu un Gvadjana. Visu šo upju, tai skaitā Težu, iztekas atrodas Spānijā. Portugālē nav izteiktu lielu ezeru. Alkevas ūdenskrātuve, kura atrodas uz Gvadjanas upes, ir lielākā ūdenskrātuve (250 km²). Portugāles augstākā virsotne neatrodas tās kontinentālajā daļā, bet gan Azoru Salās. Tas ir Piku kalns Piku salā. Tas ir sens vulkāns, un tā augstums virs jūras līmeņa ir 2350 m. Kontinentālajā daļā augstākā virsotne ir Eštrela (1993 m).

No kopējās platības aramzeme ir 17,29%.[4] No dabas katastrofām spēcīgas zemestrīces regulāri notiek Azoru Salās. Portugālē ir arī spēcīga augsnes erozija, gaisa piesārņojums, ko rada rūpniecības uzņēmumu un transporta izplūdes gāzes, kā arī ūdens piesārņojums, īpaši piekrastes reģionos.[4]

Portugālē valda Vidusjūras klimats. Ziemeļos ir aukstāks un mitrāks, savukārt dienvidos ir siltāks un sausāks klimats. Ziemeļu daļā gada vidēja gaisa temperatūra svārstās no 12 °C līdz 13 °C, bet dienvidu daļā gada vidējā temperatūra svārstas no 17 °C līdz 18 °C. Madeirā un Azoru Salās šī temperatūra sasniedz 20 °C. Zemākās temperatūras ir novērotas ziemās kalnainajos apgabalos; tur tā nokrītas līdz -15 °C, savukārt augstākās temperatūras ir reģistrēta Portugāles dienvidos, kur tā sasniedz 40 °C.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugālē ir sarežģīts administratīvais iedalījums. To vispārīgi iedala piecos lielos reģionos un divos autonomos reģionos: Azoru Salas un Madeira. Sīkāk to iedala 18 apgabalos, savukārt vēl sīkāk Portugāle tiek sadalīta 28 apakšreģionos. Apakšreģioni tiek sadalīti 308 pašvaldībās (concelho) un vairāk nekā 4000 ciematos (freguesia). Maza mēroga daudzlīmeņu struktūra ir neefektīva un dārga. Pašlaik tiek gatavoti darbi reformai, kuras rezultātā tiks likvidēti apgabali un decentralizētas pilnvaras.

1976. gadā Portugāle tika sadalīta divās daļās, kuru nereti lieto arī mūsdienās. Šīs daļas ir Kontinentālā Portugāle (Portugal Continental) un Portugāles autonomie reģioni - (Azoru Salas un Madeira).

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Aveiru Aveiru 2808 752867
Beža Beža 10225 154325
Braga Braga 2673 879918
Bragansa Bragansa 6608 148808
Evora Evora 7393 170535
Faru Faru 4960 421528
Guarda Guarda 5518 173831
Kaštelu Branku Kaštelu Branku 6675 208069
Koimbra Koimbra 3947 436056
Leirija Leirija 3517 477967
Lisabona Lisabona 2761 2124426
Portalegre Portalegre 6065 119543
Portu Portu 2395 1867986
Santareima Santareima 6747 445599
Setubala Setubala 5064 815858
Vilareala Vilareala 4328 218935
Viseu Viseu 5007 394844
Vjana du Kaštelu Vjana du Kaštelu 2255 252011

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas Portugāle ir izveidojusies par stabilu parlamentāru republiku. Valsts varas četras galvenās institūcijas ir Portugāles prezidents, premjerministrs, parlaments un Augstākā tiesa. Prezidents tiek ievēlēts ik pēc pieciem gadiem tiešās vēlēšanās. Viņš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Pamatojoties uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem, prezidents izvēlas un ieceļ amatā arī premjerministru un pārējos ministrus.

Portugāles valdību vada premjerministrs. Portugāles parlaments (Assembleia da República) sastāv no vienas palātas, kurā ir 230 delegāti. Delegāti uz četriem gadiem tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās. Prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas.

Portugāles Augstākā tiesa ir augstākā institūcija tiesu sistēmā. Turklāt Augstākā tiesa ir atbildīga arī par militārajiem, administratīvajiem un finanšu jautājumiem. Konstitucionālajā tiesā ir deviņi locekļi, kuri pārrauga konstitucionālo likumu interpretāciju.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2007. gada otrajā pusē tā bija šīs organizācijas prezidentējošā valsts. Portugāle ir viena no NATO dibinātājvalstīm. Tā NATO uzdevumā ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus Balkānu pussalā. Kopā ar Spāniju tā ir iesaistījusies arī Ibērijas un Amerikas valstu organizācijā (portugāļu: Organização dos Estados Ibero-americanos), kurā uzmanība tiek vērsta uz savstarpēju sadarbību starp Portugāli un Latīņamerikas valstīm. Tā ir iesaistījusies arī Latīņu savienībā, kurā ir apvienojušās romāņu valodās runājošās valstis. Portugālei ir cieši kontakti arī ar tās bijušo koloniju Austrumtimoru.

Starp Portugāli un Spāniju pastāv konflikts par Olivensas pilsētu. Pašlaik tā ir iekļauta Spānijas teritorijā, bet portugāļi apgalvo, ka šī pilsēta ir jāiekļauj Portugāles sastāvā. 1801. gadā Olivensa tika pievienota Spānijai, bet pēc 1815. gadā notikušā Vīnes kongresa tai bija jāatgriežas Portugāles sastāvā.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugālē dzīvo 10 707 924 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir portugāļi (96,87%). Lielākās minoritātes ir emigranti no bijušajām Portugāles kolonijām (galvenokārt Brazīlijas un Āfrikas kolonijām), kā arī ukraiņi.

Portugāles lielākās aglomerācijas ir Lisabona, Porto, Braga, Aveiru un Koimbra.

Portugāles lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2011.gads)[5]

Vista de Lisboa.jpg
Lisabona
Vila Nova de Gaia seen from Porto.jpg
Vilanova de Gaja

Vieta Pilsēta Apgabals Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Apgabals Iedzīvotāji

Puente Don Luis I, Oporto, Portugal, 2012-05-09, DD 13.JPG
Portu
Palácio da Justiça de Loures.jpg
Loriša

1 Lisabona Lisabona 547 631 11 Gimarainša Braga 158 124
2 Vilanova de Gaja Portu 392 295 12 Odivelaša Lisabona 144 549
3 Portu Portu 237 584 13 Koimbra Koimbra 143 396
4 Loriša Lisabona 205 054 14 Vilafranka di Šira Lisabona 136 886
5 Braga Braga 181 494 15 Vilanova di Famalikauna Braga 133 832
6 Matoziņjoša Portu 175 478 16 Leirija Leirija 126 879
7 Amadora Lisabona 175 136 17 Setubala Setubala 121 185
8 Almada Setubala 174 030 18 Barseluša Braga 120 391
9 Gondomara Portu 168 027 19 Funšala Madeira 111 892
10 Seišala Setubala 158 269 20 Viseu Viseu 99 274


Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Savienībai, un kopš tā laika valsts saimniecība ir stipri mainījusies, kļūstot daudzveidīgāka. Šajā laikā strauji ir attīstījusies pakalpojumu sfēra, un pašlaik tā veido divas trešdaļas no valsts iekšzemes kopprodukta. Kopš 2002. gada 1. janvāra Portugāles naudas vienība ir eiro. Ārvalstu investīcijas valstī ieplūst galvenokārt no Apvienotās Karalistes.

2015. gada jūlijā bezdarba līmenis Portugālē bija 11,9%.[6].

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāle dažreiz tiek saukta par "dzejnieku zemi". Portugāles literatūrā dzejai vienmēr ir bijusi lielāka nozīmē nekā prozai. Viduslaikos ļoti slavens dzejnieks bija Luišs di Kamoišs. 1998. gadā no mūsdienu autoriem Žuze Saramagu saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luišs Figu Portugāles izlases sastavā.

Portugālē populārākais sporta veids ir futbols. Leģendārais Eusebiu joprojām ir Portugāles futbola vēstures simbols. Divi citi portugāļu futbolisti Luišs Figu un Krištianu Ronaldu ir ieguvuši FIFA Pasaules gada spēlētāja titulu. Arī portugāļu futbola treneri ir ieguvuši pasaules slavu, kā Žuze Mourinju un Manuels Žuze (Manuel José). Starptautiskā sacensībās Portugāles futbola izlase nav izcīnījusi kādu no tituliem. Labākais sasniegums bija 2004. gada Eiropas čempionātā, kad finālspēlē piekāpās grieķu futbolistiem. 1966. gada FIFA Pasaules kausā portugāļi ieguva trešo vietu, bet 2006. gada FIFA Pasaules kausā — ceturto vietu. No futbola klubiem pasaules slavu ir ieguvuši tā sauktais "Lielais trijnieks" (portugāļu: Os Três Grandes): Sport Lisboa e Benfica, Futebol Clube do Porto un Sporting Clube de Portugal. Šiem trim klubiem ir 12 tituli UEFA rīkotajās klubu sacensībās.

Tāpat Portugālē ir populāri arī futzāls un pludmales futbols. Portugāļu sportisti veiksmīgi startē arī tādos sporta veidos kā pludmales volejbolā un skrituļslidu hokejā. Portugāles dienvidu un rietumu krasts visa gada garumā ir piemērots arī sērfošanai, ar ko nodarbojas ļoti daudz portugāļi. Daži no labākajiem pasaules sērfotājiem ir arī portugāļi. Portugāles tradicionālais sporta veids ir Jogo do pau.

Kopš 1912. gada portugāļu sportisti ir piedalījušies visās Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs portugāļu sportisti pirmo reizi piedalījās tikai 1952. gadā. Portugāļi vēl ir piedalījušies tikai 1988., 1994., 1998., 2006. un 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas 22 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs pagaidām nav nevienas. Lielākā daļa no medaļām ir iegūtas burāšanā, vieglatlētikā un jāšanas sportā. 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā portugāļi ieguva divas medaļas: zelta medaļu trīssoļlēkšanā ieguva Nelsons Evora, bet sudraba medaļu triatlonā ieguva Vanesa Fernadeša (Vanessa Fernandes).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdība
Vispārīga informācija
Ceļojumi

Wikivoyage-Logo-v3-icon.svg Portugal ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. INE, Statistics Portugal
  2. «Portugal». CIA - The World Factbook. Skatīts: 2009-11-28.
  3. The Euromosaic study, Mirandese in Portugal, europa.eu - European Commission website, accessed January 2007.
  4. 4,0 4,1 (angliski) «Portugal». CIA - The World Factbook. Skatīts: 2009-11-28.
  5. Portugāles iedzīvotāju skaits (2011) (Nacionālais Statistikas birojs.
  6. Portugal unemployment rate