Poseidons

Poseidons (grieķu: Ποσειδῶν) sengrieķu mitoloģijā ir jūras valdnieks, viens no galvenajiem Olimpa dieviem. Poseidons ir arī zemestrīču un zirgu dievs. Senākajos uzskatos Poseidons saistīts arī ar auglību (ar valgmi, kas dod auglību).

Etrusku un romiešu mitoloģijā Poseidonu pazīst kā Neptūnu.

Mikēnu kultūrā Poseidons bija nozīmīgāks dievs nekā Zevs.

Mīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poseidona rašanās un nākšana pie varas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poseidons bija Krona un Rejas dēls. Viņu, tāpat kā viņa brāļus un māsas, izņemot Zevu, tūlīt pēc piedzimšanas aprija Krons, bīdamies, ka kāds no bērniem varētu viņu gāzt. Sasniedzis pilngadību, Zevs piespieda Kronu atrīt atpakaļ pārējos bērnus un atbrīvoja Krona brāļus gigantus, hekatonheirus un ciklopus no Tartara. Kopā ar viņiem un saviem brāļiem un māsām Zevs gāza Kronu un pārējos titānus.

Pēc kaujas Zevs, Poseidons un Aīds sadalīja pasauli, velkot lozes, — Zevs turpmāk valdīja pār debesīm un gaisu, Poseidons pār ūdeņiem, bet Aīds par mirušo pasauli (pazemi).

Poseidona atribūts ir trijzaris.

Poseidons un Odisejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Poseidons vienīgais pretojās Olimpa dievu lēmumam Odisejam ļaut atgriezties Itakā (jo Odisejs bija padarījis aklu Polifēmu, Poseidona dēlu), uzsūtot Odisejam vairākas vētras.

Pielūgsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākās grieķu pilsētās Poseidons bija viens no galvenajiem dieviem. Atēnās par viņu nozīmīgāka bija tikai Atēna, savukārt Korintā viņš bija galvenais pilsētas dievs.

Poseidonu dēvēja par "zemes tricinātāju", viņš bija zemestrīču dievs. Uzskatīja, ka viņš vainojams arī atsevišķu psihisko slimību, kā arī epilepsijas izraisīšanā.

Poseidonam drošu ceļojumu lūdza jūrnieki, dažkārt — ziedojot zirgus.