Povils Plehavičs
| ||||||||||||
.jpg)
Povils Plehavičs (lietuviešu: Povilas Plechavičius, dzimis 1890. gada 1. februārī, miris 1973. gada 19. decembrī) bija lietuviešu ģenerālis, viens no Lietuvas 1926. gada apvērsuma vadītājiem. Vācu okupācijas laikā — Lietuvas vietējās vienības (Lietuvos vietinė rinktinė/Litauische Sonderverbände) komandieris, vēlāk - Salaspils koncentrācijas nometnes ieslodzītais.
Dzīvesgājums
[rediģēt | labot pirmkodu]Dzimis Latvijas pierobežā, zemnieka un aristokrātes ģimenē. Dzīves laikā bez dzimtās lietuviešu valodas apguva latviešu, krievu, poļu un vācu valodu. 1908. gadā beidza ģimnāziju Maskavā, mācījās Maskavas komercinstitūtā, bet 1914. gadā pabeidza Orenburgas junkeru skolu. Pirmā pasaules kara laikā karoja vairākās frontēs. Oktobra revolūcijas laikā atradās Kaukāza frontē pret Osmaņu impēriju. Krievijas pilsoņu karā piedalījās balto pusē. 1918. gada vasarā atgriezās dzimtenē. Piedalījās kaujās pret lieliniekiem, bermontiešiem un poļiem.
1924. gadā pabeidza Kauņas augstākos virsnieku kursus. Plehavičs bija viens no Lietuvas 1926. gada apvērsuma vadītājiem, tomēr apvērsuma brīdī atradās 20 diennakšu arestā par kautiņu ar citu virsnieku. Apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja Antanam Smetonam kļūt par Lietuvas prezidentu. 1929. gadā atvaļināts no armijas un pārcēlās uz savu lauku īpašumu. Sākoties PSRS okupācijai, Plehavičam izdevās evakuēties uz Vāciju.
Atgriezās Lietuvā līdz ar vācu armijas iebrukumu PSRS. 1944 gadā vācu varas iestādes nodibināja Lietuvas vietējo vienību — apmēram 20 000 lielu karaspēka formējumu, par kuras komandieri iecēla Plehaviču. Tās uzdevums bija teritoriālā aizsardzība un cīņa pret partizāniem. Vienības piedalījās cīņās pret Armia Krajowa Viļņas apgabalā. Tomēr, kad Frīdrihs Jekelns Lietuvas vietējai vienībai pieprasīja tieši pakļauties militārai vadībai un zvērēt uzticību Hitleram, Plehavičs tam pretojās un izsludināja deklarāciju, kurā aicināja doties mežā ar ieročiem un uniformu. Vācu varas iestādes arestēja vai pārcēla uz citām karaspēka daļām vairākus tūkstošus vienības karavīru. Vairāk nekā 100 karavīru tika nošauti Panēru mežā. Tie karavīri, kuriem izdevās izvairīties no aresta, pēc kara kļuva par Lietuvas pretpadomju partizānu kodolu.
Povils Plehavičs līdz ar 53 citiem lietuviešu virsniekiem tika ieslodzīts Salaspils koncentrācijas nometnē, vēlāk tika atbrīvots, tomēr atradās gestapo uzraudzībā. Karam beidzoties, atradās britu zonā. Kaut arī PSRS varas iestādes pieprasīja Plehaviča izdošanu, pieprasījums tika ignorēts. Pēc kara sadarbojies ar MI6, vēlāk CIP. Miris Čikāgā 1973. gadā.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Povils Plehavičs.
|