Prakriti

Prakriti (no sanskrita: प्रकृति, *prakṛti*, ‘dabisks, parasts, vienkāršs’) ir vidusindiešu valodu un dialektu kopums, kas turpina senindiešu valodu attīstības posmu Indijas teritorijā un priekšgāja jaunindiešu valodām.

Prakriti valodas attīstījās no senākām valodas formām, īpaši no sanskrita sarunvalodas paveidiem, un tika plaši lietotas ikdienas komunikācijā, atšķirībā no klasiskā sanskrita, kas galvenokārt tika izmantots literatūrā un reliģiskos tekstos. Prakriti valodas atspoguļo dabiskāku un vienkāršāku valodas formu salīdzinājumā ar sanskritu.

Šīs valodas bija izplatītas dažādos reģionos, un tām bija vairākas formas, piemēram, pāli, kas tika izmantota budisma tekstos, kā arī citi reģionālie prakriti dialekti.

Prakriti valodām ir būtiska nozīme indoeiropiešu valodu attīstībā, jo tās kalpo kā pārejas posms starp senindiešu un jaunindiešu valodām, piemēram, hindi, bengāļu un marathu.