Pretiesnu līdzekļi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pretiesnu līdzekļi jeb dekongestanti ir preparāti gļotādas tūskas mazināšanai augšējos elpceļos. Tos parasti lieto akūta, alerģiskā un vazomotorā rinīta ārstēšanai.

Akūta rinīta gadījumā tiek lokāli (parasti aerosola veidā) pielietoti postsinaptiskie α1 un α2 adrenomimētiskie līdzekļi, piemēram, ksilometazolīns, oksimetazolīns, nafazolīns, fenilefrīns, efedrīns. Šai grupai raksturīgs, ka ilgstoši lietojot (vairāk nekā 2 nedēļas), izpaužas preparātu nevēlamā ietekme (reaktīva gļotādas hiperēmija, hronisks pietūkums, gļotādas atrofiju). Fenilefrīnu un pseidoefedrīnu var lietot arī perorālā veidā.

Alerģiskā un vazomotorā rinīta ārstēšanai tiek lietoti histamīna H1 konkurentie antagonisti, piemēram, klemastīns, dimetindēns, hifenadīns, loratadīns, desloratadīns, histamīna farmakokinētiskie antagonisti, piemēram, nātrija kromoglikāts, kā arī degunā izsmidzināmie glikokortikoīdi, piemēram, flutikazons, flunizolīds, mometazons.[1] Reizēm tiek lietotas šo medikamentozo grupu kombinācijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011. ISBN 978-9984-854-20-5