Priabonas stāvs

Priabonas stāvs (angļu: Priabonian stage) ir paleogēna sistēmas septītais stāvs un eocēna nodalījuma augšējais stāvs (ģeoloģiskā stratigrāfiskā vienība). Šī stāva nogulumi ir veidojušies priabonas laikmetā periodā no 37,71 līdz 33,9 miljoniem gadu (kopumā virs 3,8 miljoniem gadu). Priabonas stāva nogulumi atrodas virs eocēna bārtonas stāva nogulumiem un zem oligocēna rūpela stāva nogulumiem.

Periods (sistēma)	Epoha (nodalījums)	Laikmets (stāvs)	Intervāls
Paleogēna periods (65,5 ± 0,3 — 23,03 ± 0,05 Ma)	Oligocēns (33,9—23,03 Ma)
		Hattu	(27.3—23,04 Ma)
		Rūpela	(33,9—27.3 Ma)
	Eocēns (55,8—33,9 Ma)
		Priabonas	(37,71—33,9 Ma)
		Bārtonas	(41,03—37,71 Ma)
		Lutēcijas	(48,07—41,03 Ma)
		Ipras	(56,0—48,07 Ma)
	Paleocēns (65,5—55,8 Ma)
		Tanetas	(59,24—56,0 Ma)
		Zēlandes	(61,66—59,24 Ma)
		Dānijas	(66,0—61,66 Ma)

Izveidošana un stratigrāfija

Priabonas stāvu 1893. gadā zinātniskajā literatūrā ieviesa franču ģeologi Ernests Munjē Čalmass un Alberts Lapparents, nosaucot to nelielā Priabonas ciema vārdā Montedimalo komūnā, Veneto reģionā, Itālijas ziemeļos.

Priabonas stāva pamatne noteikta kalcīta nanoplanktona sugas Chiasmolithus oamaruensis pirmās parādīšanās līmenī (kurš veido nanoplanktona biozonas NP18 pamatni). Oficiālais GSSP priabonas stāvam bija ratificēts 2020. gadā kam tika izraudzīts Alano di Pjave iecirknis, Belluno provincē, Itālijas ziemeļos. Priabonas stāva augšējā robeža (oligocēna nodalījuma un rūpela stāva pamatne) noteikta pēc Hantkenina foraminīferu ģints izmiršanas līmeņa.

Priabonas stāvam atbilst Eiropas sauszemes zīdītāju megazonas hedonas stāvs (kas ietver paleogēna zīdītāju 17A, 17B, 18, 19. un 20. zonas), Ziemeļamerikas sauszemes zīdītāju čardonija zona ar trim apakšzonām, Dienvidamerikas sauszemes zīdītāju barransijas un mustersumas zona, kā arī Āzijas sauszemes zīdītāju ulangočujas un ergilas zona.