Priekšcilvēks

Nepilnīgs priekšcilvēka galvaskauss

Priekšcilvēks (latīņu: Homo antecessor) ir izmirusi agrīno cilvēku (Homo) ģints suga, kas dzīvoja agrā pleistocēna beigās, aptuveni pirms 850 000—780 000 gadiem Rietumeiropā. Šī suga galvenokārt zināma pēc fosilijām, kas atrastas Atapuerkas kalnu alu kompleksā pie Burgosas Spānijā, īpaši Gran Dolinas alas TD6 slānī.

Homo antecessor kā atsevišķa suga izdalīt 1997. gadā. Sugas nosaukums antecessor latīņu valodā nozīmē “priekštecis” vai “tas, kas iet pa priekšu”. Sākotnēji daļa pētnieku to uzskatīja par iespējamu kopīgu priekšteci gan neandertāliešiem, gan mūsdienu cilvēkiem, tomēr vēlāk šī interpretācija kļuva diskutabla.

Homo antecessor taksonomiskais iedalījums pētnieku vidū joprojām ir neviennozīmīgs. Daļa to uzskata par atsevišķu cilvēku ģints sugu, savukārt citi to interpretē kā agrīnu Eiropas Homo populāciju, kas varētu būt saistīta ar Homo erectus, Heidelbergas cilvēku vai agrīniem neandertāliešu un mūsdienu cilvēku līniju priekštečiem. Atapuerkas Gran Dolinas fosilijas tiek datētas kā aptuveni 772 000—949 000 gadus senas.

Suga pazīstama galvenokārt pēc galvaskausa, apakšžokļu, zobu un skeleta fragmentiem. Gran Dolinas TD6 slānī atrastas vairāk nekā simt cilvēku fosiliju no vairākiem indivīdiem — pieaugušajiem, pusaudžiem un bērniem. Šie atradumi ir vieni no nozīmīgākajiem agrīno cilvēku klātbūtnes pierādījumiem Rietumeiropā.

Priekšcilvēkiem bija samērā plakana seja, izteikts vaigu kaulu apvidus un mazāks prognatisms nekā daudziem citiem agrīnajiem Homo ģints pārstāvjiem. Šīs pazīmes dažos aspektos līdzinās vēlākajiem mūsdienu cilvēkiem, taču zobu, žokļu un galvaskausa uzbūvē saglabājās arhaiskākas īpašības.

To smadzeņu tilpums bija aptuveni 1000 cm³, lai gan precīzs rādītājs nav nosakāms, jo nav saglabājies pilnīgs galvaskauss. Skeleta fragmenti liecina, ka priekšcilvēki pilnībā pārvietojās uz divām kājām. Atsevišķi kaulu atradumi norāda uz spēcīgu ķermeņa uzbūvi, kas, iespējams, pielāgojusies vēsākam Eiropas klimatam.

Ar priekšcilvēkiem saistītie arheoloģiskie atradumi ietver vienkāršus agrīnā paleolīta akmens darbarīkus. Gran Dolinas slānī atrasti arī dzīvnieku kauli ar griezuma pēdām, kas liecina par medījuma sadalīšanu un gaļas apstrādi. Īpaši nozīmīgi ir pierādījumi par kanibālismu. Daļai Gran Dolinas cilvēku kaulu konstatētas griezuma, laušanas un apstrādes pēdas, kas līdzinās dzīvnieku kaulu apstrādei. Tādēļ Atapuerkas atradumi tiek uzskatīti par vieniem no senākajiem drošajiem kanibālisma pierādījumiem Eiropā.

Par priekšcilvēku izplatību ārpus Spānijas nav pilnīgas skaidrības. Agrīno cilvēku pēdu nospiedumi Hapizbergā Anglijā, kas datēti ar apmēram 850 000–950 000 gadiem p.m.ē, dažkārt tiek saistīti ar priekšcilvēkiem vai līdzīgām agrīno cilvēku populācijām, jo tā ir vienīgā cilvēku suga, kas šajā periodā droši zināma Rietumeiropā.

Mūsdienu paleoantropoloģijā priekšcilvēkus uzskata par nozīmīgu, bet strīdīgu taksonu. Tas sniedz svarīgu informāciju par agrīno cilvēku ienākšanu Eiropā, pielāgošanos vēsākam klimatam un iespējamo saikni starp agrīnajām Eirāzijas populācijām un vēlākajiem cilvēku evolūcijas atzariem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Priekšcilvēks.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Encyclopædia of Life raksts (angliski)